Atzīšos, pret šā gada Dziesmu un deju svētkiem biju drusku skeptiska. Šķita, viss nevajadzīgi tiek pārspīlēts, vēlēšanu priekšnojautās finansējums piešķirts, kur vajag un nevajag, tad vēl visa epopeja ar biļešu rindām, repertuāru utt., u. tjpr. Taču tagad, kad svētki sākušies, atzīstu – īstenība nevarētu būt labāka, pat ja būtu nosapņota. Sarīkojumu plāns pārdomāts, arī bez biļetēm palikušie svētkus var gana izbaudīt, un pirmās divas svētku dienas ar Koru kariem un atklāšanas gājienu pat vislielākajiem skeptiķiem neviļus lika sariesties asarām acīs – par to netveramo noskaņu apkārt, kas nav mērāma nekādos skaitļos un pragmatiskos aprēķinos. Dziesma un Deja ir uzvarējusi garas runas. Iedvesma un svētuma sajūta kaut kur lidinās apkārt, nekādi neļaujot pazaudēt pašu galveno, to, kāpēc pat pilnīgi citas, aizokeānu kultūras pārstāvjiem gribas šeit būt, to pašu gaisu elpot un pie leģendārās Mārtiņa Brauna dziesmas pirmajām skaņām ļaut skudriņām ne tikai ķermeni, bet arī prātu un sirdi pārskriet.
"Šis vakars ir mīlestības definīcija," svētku atklāšanas dienas pirmajā koncertā, kas bija veltīts dalībniekiem, dažos vārdos to skaisti savilka kopā mūziķis Jānis Šipkēvics. Laikam precīzāk pateikt nevar. Un kamēr vēl peldam šajā dziesmu nedēļā un skaņu atstātajos nospiedumos savā galvā, varbūt uz visu, kas ap mums notiek, varam mēģināt paskatīties tieši tā – ar mīlestības pilnām, taču līdz galam godīgām acīm. Arī politiku, arī notikumiem pasaulē un sev apkārt. Lai varētu izvērtēt, kas sapņa vērts, bet kas jau sen izsapņots un vairs nav atsaucams.
Varbūt tad arī biļetes – kurā reizē tiešā, kurā pārnestā nozīmē – uz visu ilgi gribēto tomēr atradīsies. Bet jaunie bezbiļetnieki atkal stāsies rindā, lai gaidītu savu kārtu un saprastu, kas vispār ir šīs gaidīšanas vērts. Galvenais atcerēties, ka katra balss ir svarīga – gan tagad, gan vēlāk. Jo pati un tāpat vien ne tā gaisma, ne pils jau nekur neuzcelsies.
Žurnāla SestDiena 6. – 12. jūlija numurā lasiet:
SESTDIENAS SALONS. Kā atrast sevi ārpus sevis. Grāmatas Savienotie trauki autors, kultūrvēsturnieks Kaspars Kļaviņš, ienirst Austrumu un Rietumu starpkultūru aisberga dziļumā un ierauga tur islāmistu radikalizācijas iemeslus, depresijas reitingus un bēgļu problēmas risinājumu.
FOKUSĀ DZIESMUSVĒTKI. Latvijas sirdspuksti visapkārt zemeslodei. Japāņu jauktais koris no Tokijas ir pierādījums tam, ka Latviju var iemīlēt, arī dzīvojot 8000 kilometru attālumā, un pat īsā laikā iemācīties latviešu valodu. Taču, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos, tos izdzīvojot un izjūtot līdzi vietējiem kā unikālu svētumu, kolektīvi mēro garu ceļu arī no daudzām citām pasaules valstīm.
VĒLĒŠANAS 2018. Sapnis par veco vienotību. Vienotība bija valdošā partija gandrīz septiņus gadus, taču šo ietekmi nav pratusi nosargāt. Neviens cits politiskais spēks pēc 12. Saeimas vēlēšanām nav piedzīvojis tādas pārmaiņas. Pēc dziļākās krīzes partijā tā izveidojusi apvienību Jaunā Vienotība un atguvusies, taču vai vēlētāji to ir pamanījuši? Reitingi liecina, ka tā vairs neiekļūtu Saeimā.
PASAULĒ. Kauss ar miljoniem. Ne vairs tūkstošos, bet miljonos un miljardos mērāmi balvu fondi Pasaules kausa futbolā finālturnīra dalībvalstu federācijām. No kurienes nāk nauda, un pēc kādas sistēmas tā tiek dalīta? Turklāt summas ar katru gadu kļūst tikai lielākas.
LIEPIŅA ACS. Priekšplānā. Turpinām iepazīstināt ar stāstiem "aiz bildēm". Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem ir iespēja iepazīties ar vienu īpašu fotogrāfa Aivara Liepiņa kadru un stāstu, ko tas sevī nes. Šoreiz kadrs pie Augstākās padomes, tagad – Saeimas ēkas 1990. gada pavasarī.
PORTRETS. Mākoņcilvēks Pāvels. Mākslinieks Pāvels Hafizovs ir dzīvs apliecinājums slavenajai Koelju frāzei par pasauli, kas sadodas rokās sapņu piepildīšanai. Tagad viņš glezno mākoņus, ko pats sauc par savu kriptovalūtu.
JŪLIJA GALAMĒRĶIS. Gdaņska. Dienvideiropas galvaspilsētās jūlijs var izrādīties nomācoši karsts un tūristu apnicīgi pārblīvēts. Savukārt reizēm nepelnīti ir aizmirsti tuvāki galamērķi, piemēram, Gdaņska ar gleznaini skaistu, krāsainu vecpilsētu.
CEĻOJUMS. Grieķu salāti ar variācijām. Lustras pilsētas ielās, nebeidzami gardumi un garšas kārpiņas kairinoši vīni, appuķotas pilsētiņas, kas mijas ar aizgājušās godības drupām, – mūžvecs, bet nevīstošs ir Grieķijas šarms, kurā, pat aizbraucot uz pāris dienām, var neglābjami iemīlēties.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS JŪNIJĀ, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.