Arī cenzūras izpausmes – gluži tāpat kā viss pārējais mums apkārt, sākot ar ikdienas paradumiem un modi un beidzot ar tehnoloģiju lietojumu, – mainās. Gluži tāpat kā mūsu izpratne par to, kas vispār ir cenzūra, gatavība to atpazīt un tai pakļauties. Un kā vispār par to runāt, ar izstāžu kuratora Kaspara Vanaga vārdiem izsakoties, noliekot blakus pusaudzi ar viņa virtuālās realitātes kosmosu un vecmāmiņu ar atmiņām par auksto karu un radiouztveršanas traucētājiem?
Šīs nedēļas SestDienā no dažādām pusēm par to, kā neklusēt, vienlaikus arī neslīgstot nevajadzīgā un neauglīgā nostalģijā pēc "vecajiem labajiem laikiem". Kā mums šodien pietrūkst un kas vajadzīgs, lai ikviens uzdrošinātos runāt par svarīgo brīžos, kad notiek pēc paša mērauklas nepieņemamais, un sargāt ne tikai savu personisko, bet arī publisko telpu no tīši ļaunprātīgiem vai gluži vienkārši muļķīgiem nodomiem? Ne jau vienmēr tas nozīmē iziet ielās ar plakātiem, ne vienmēr – organizēt akcijas, vākt parakstus un cīnīties ar pie varas esošajiem, mēģinot panākt, lai ieklausās. Bet arī to. Jo, kā režisores Kristas Burānes pieredze pierāda, – tā var kaut ko panākt ne tikai konkrētajā jautājumā, bet arī kopējā sabiedrības izpratnē, kaut vai pavisam mazu mirkli liekot aizdomāties par to, kāda attieksme no amatpersonām vispār mums ir pieņemama un kāda ne. Vai ar aktivitāti un skaļu iestāšanos par vēsturiskām vērtībām izdosies, piemēram, izveidot vietējiem patīkamu vidi Āgenskalnā, gan vēl redzēs. Atliek vien cerēt, ka šajā gadījumā atbildīgās amatpersonas nav kā mērkaķi aizklājuši visu iespējamo, lai tiem priekšā liktos argumentus prasti ignorētu.
Taču galvenais jau laikam ir pavisam vienkārši – lai vispār panāktu kādas pārmaiņas, vajag sākt ar uzmanības pievēršanu ikdienai, "apziņas pieslēgšanu". Tad varbūt pilnīgi negaidīti rutīna un sīki ieradumi pārvērtīsies mākslā, māksla mūzikā, bet mūzika aizvedīs pie intereses par fiziku, ķīmiju vai anatomiju. Un, kā šajā SestDienā saka Reinis Sējāns, savas vides iekopšana noved arī pie katra paša sakārtošanās un attīrīšanās no visa liekā. Tāpēc atliek novēlēt – lai katram, sevišķi šajā pirmssvētku laikā, tiešām kaut uz brīdi pavisam konkrēta baļķa aizdabūšana uz otru pagalma galu kļūtu par vissvarīgāko tā brīža problēmu.
Žurnāla SestDiena 8. – 14. decembra numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Visa par daudz. Nav par daudz. Pēc ilgāka laika atkal kopā izdodot jaunu albumu, Instrumentu mūziķi Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns intervijā SestDienai stāsta gan par mākslas un mūzikas pasaules sastapšanos, gan savu sapņu cilvēku un to, cik smalks ir radīšanas process.
LATVIJAI VAJAG. Pilsonisku aktivitāti. „Ja reiz viņai tika aizliegts runāt, kāpēc tad viņa runāja un uzstājās?” Jā, šāds jautājums ir iespējams XXIgadsimtā demokrātiskas valsts galvaspilsētā, un to vaicā pašvaldības amatpersona Eiženija Aldermane. Bet kā līdz tam nonāca un kas jādara, lai šādas situācijas nemaz nerastos? Par nepieciešamību iestāties par svarīgo un neklusēt arī amatpersonu spiediena priekšā ir pārliecināta režisore Krista Burāne.
FOKUSĀ. Pēdējā eglīte Āgenskalna tirgū. Lielveikals vai azartspēļu zāle, jaunas dzīvojamās mājas vai autostāvvietas – virtuālās un klātienes ļaužu runās klejo daudz un dažādas versijas par to, kas nākotnē varētu notikt ar vēsturisko Āgenskalna tirgus ēku. Samērā pēkšņā ziņa, ka tirgus ir avārijas stāvoklī un tūlīt pat jāslēdz, protams, temperatūru baumu katliņā krietni vēl paaugstināja.
SestDienas SALONS. Nostaļģija ir bīstama. Mākslas kurators Kaspars Vanags par pārcelšanos uz Marsu, nedigitalizējamo vēstures smaržu un sliktas gaumes definīciju.
PASAULĒ. Bīstamie dusošie milži. Tūristu iecienītajā Bali salā esošais Aguns šoruden atdzīvojās pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma. Taču tas nebūt nav vienīgais vulkāns, kurš izraisījis traģēdijas, radījis zaudējumus un no kura joprojām jāuzmanās.
TĒMA. Lidotāju gadsimta kūlenis. Pirms simt gadiem aviācija bija "lidojošas kastes" un pārdroši cilvēki, kuriem sapnis lidot bija svarīgāks par dzīvību. Vai to maz var salīdzināt – kā latvieši kļuva par lidotājiem toreiz un tagad.
CEĻOJUMS. Kūrortsalas no otras puses. Atrast ceļojuma galamērķi, kas piedāvā galvu reibinošus kalnu serpentīnus, bangojošus okeāna viļņus, zeltaini tuksnesīgas smilšu kāpas, mūžzaļus priežu mežus, alas un patīkamus laikapstākļus visu gadu, nav nemaz tik sarežģīti. Ja tam vēl pievieno vairākus gadus marinētu solījumu apciemot draugu Raulu, Grankanārija kļūst par pašsaprotamu mērķi.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Edge
reptilis