"Ļoti priecājos, redzot cilvēkus, kuri jau ir diezgan daudz dzīvojuši un kurus interesē pasaule – viņiem jau sejā redzams, ka viņi ir nodzīvojuši savu dzīvi. Bet citreiz cilvēkam ir tāda seja, it kā viņu būtu tikmēr berzuši, kamēr noberzuši viņa dzīvi nost. Tad ir baisi. Krievijā un citur postpadomju telpā tādu seju ir daudz," saka režisore Ksenija Ohapkina. Viņas filma par to, kā sistēma audzina sev paklausīgos, tik tiešām šķiet kā biedējoši nemirstīga pasaka, kas vienmēr atkārtosies un no kuras neizbēgt – ja ne Krievijā, tad citviet, ja ne šajā laikā, tad nākamajā. Un, ja tam blakus vēl noliek mūsdienu tehnoloģiju brīnumus, kas vairs nekalpo vis cilvēkam, bet rada bailes un neuzticēšanos, tad gribi negribi acu priekšā uzlec ne tikai orveliskas ainas, bet sāk šķist, ka tāda īsta patiesuma vairs nevar būt un vienkārša, tīra mīlestība ir sen mirusi banalitāte.
Tad sāk likties, ka agri vai vēlu mēs visi nogrimsim bezjēdzīgu papīru kaudzēs un midzinoši populistisku saukļu pilnās runās.
Varbūt tieši tāpēc ir vajadzīga opera par suitiem un mīlestības krāšņumu. Lai atgādinātu, ka tautastērpam var būt arī karaliska izcelsme, un ļautu apzināties, ka var arī citādi. Varbūt tāpēc arī cukuroti galvaskausi mirušo piemiņas dienā var nebūt bezgaumīgi – tikai tradīcija, kas kaut ko grib atgādināt. Un ja neko vairāk, tad varbūt vismaz to, ka mūsu priekšstati un pieņēmumi vienmēr būs tikai mūsu priekšstati un pieņēmumi. Ka vienmēr var arī citādi – citādāk domāt, darīt, dzīvot. Neieslīgt apātijā.
Šīs SestDienas, 1.- 7. novembra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Tā vienkārši notika. Manas operas stāsts nav ne par politiku, ne vēsturi, mans stāsts ir par mīlestību, uzsver komponists Rihards Dubra. Jau pavisam drīz viņš klausītāju vērtējumam nodos savu Suitu sāgu, taču sarunā ar SestDienu dalās pārdomās arī par politiku, tās attiecībām ar baznīcu un sistēmu, kas nereti visvairāk traucē tieši vistalantīgākajiem.
POLITIKA. Kurš būs īstais jaunais ticības sludinātājs. Jeb ko jaunu varēja uzzināt, apmeklējot partijas Saskaņa kongresu, un kādas vēsmas ieskanējās delegātu runās.
TUVPLĀNĀ. Sejas ar noberztu dzīvi. Kinorežisore Ksenija Ohapkina par bēgšanu no bērnudārza, upuriem nemirstības vārdā un operatoru, kurš aizvēra skolotājas sirdi.
PASAULĒ. Stalkers tavā kabatā. Tūkstošos viedtālruņu ir paslēptas izspiegošanas lietotnes, lai izsekotu viedierīču īpašniekus, kuri to nemaz nenojauš. Šos rīkus arvien biežāk izmanto greizsirdīgi un varmācīgi partneri, lai kontrolētu savus upurus.
FOKUSĀ. Mums vēl ejams ļoti tāls ceļš. Par piespiedu prostitūciju kā globālu problēmu, tās saistību ar cilvēku tirdzniecību un nepieciešamo attieksmes maiņu pret to sabiedrībā EVA centra dibinātāja un direktore Čerija Himenesa.
DIENASGRĀMATA. Sveicināta, uzņēmējkundze! Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar, un kādi sāls pudi jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā sekojam jauna uzņēmuma tapšanai – no idejas un pirmajiem soļiem līdz, cerams, miljonu peļņai
MŪZIKA. Saules brāļu orķestris. Grupa Oranžās brīvdienas ar dziesmu Rozā ķepiņas piedalās Radio NABA muzikālajā pasakā Skalbe. Dzirnavās un turpina plānot koncertus ārzemēs. Arī bez valsts atbalsta.
CEĻOJUMS. Pasaules visgrandiozākie kapusvētki. Cukura galvaskausi un zārciņi, ko likt uz kārā zoba, orķestris aizgājušajiem un palikušajiem – tā ir tikai daļa no mirušo piemiņas dienu svinību „atribūtikas” Meksikā. Mūsdienās, protams, arī šo tradīciju skārusi komercializācija, taču tas nemazina tās nozīmi vietējo acīs.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS NOVEMBRĪ. NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.