Nepagāja ilgs laiks, kad pieteicās vairāki tautas pārstāvji, kas tik tiešām brangos rāpuļus pilnīgi nopietni esot redzējuši upē peldam. Un tad jau arī vairs nevajadzēja ilgi gaidīt, lai atrastos kāds, kurš dažus nomakšķerējis… Skaista tomēr tā mūsu poētiskā pasaule!
Un, lūk, arī kino dokumentālistu aprindās, izrādās, mēs esam pazīstami kā poētiski noskaņoti ļaudis, kuri nekad neapstāsies pie viena zaķa vai krokodila – ņems ciet vismaz divus! Atļaušos norādīt, ka tā tik tiešām nav slikta īpašība. Galu galā varbūt taisni tur jāmeklē tā latvju spēja neapmaldīties savos sarežģītajos likteņu līdumos, bet arvien no jauna celt savas mājas un galvas, dziedot par mīlas uguni, apiet cenzūras žņaugus un nu jau krietni vairāk nekā simtgadi pulcēties kopkora varenajā spēkā, tāpat kā divatā radīt trīs partijas (ja jau pieprasījums ir) un galu galā varbūt pat līdz kvantu datoriem nonākt, ja vajadzīgs.
Jautājums tikai – kas pēc tā visa paliek? Mūžīgās mīklas ir un būs katram sev jāuzdod atsevišķi, bet kur meklēt atbildes? Detaļās, es teiktu, tajā pēcgaršā, kas paliek pāri un dzīvo vēl ilgi "pēc". Tā varbūt izdodas par to lielo un vienojošo kopības sajūtu Svētkos atcerēties arī tad, kad rudenī pie vēlēšanu urnām jāiet vai gluži vienkārši jāiestājas par kādu svarīgu lietu; pasaules notikumos ne tikai īsi pirms "balles" uzprišināto fasādi, bet arī bedres aiz tās saskatīt un savu pārliecību veidot, neaizmirstot ne par vēsturi, ne nākotni.
Citādi čiks vien sanāks no glaunām medībām ar daudziem zaķiem, vajadzēs palikt pie krokodiliem Gaujas un zobenzobu kazragiem Nīlas senlejā. Un makšķernieku saietos, kur citi pēc mirdzuma dzelmē dziru kastes izcēluši un jaunus domu plašumus atklājuši, tikai klusēt, atzīstot, ka neticēt arī nevar, jo nav jau iespējams pārbaudīt.
Žurnāla SestDiena 13. – 19. jūlija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Māras abi Staburagi. Rakstniece Māra Svīre izdevusi vienu jaunu grāmatu un jau domā par nākamo, un stāsta gan par obligātajām dziesmām svētkos, gan māju nozīmi latvietim un būtisko, kas jāsaglabā atmiņās.
PASAULĒ. Putina Pasaules kauss. Sekmīga Pasaules kausa futbolā finālturnīra norise ir piepildījusi Kremļa mērķi – parādīt pasaulei Krievijas "cilvēcīgo seju".
VĒLĒŠANAS 2018. Nacionāļi nekad nepadodas. Nacionālā apvienība ir viens no trim politiskajiem spēkiem, kuriem sabiedrības domas aptaujas sola drošu iekļūšanu 13. Saeimā. Taču uz tās līdz šim stabilo vēlētāju pretendē vēl citas partijas, kas kampaņā norāda uz NA saistību ar maksātnespējas procesa administratoriem.
TUVPLĀNĀ. Filmas mūžs, cilvēka gadi. Dokumentālais kino kā dzīve pēc nāves jeb vecmeistaru atstātie tilti uz zudušu laiku un mūžīgiem jautājumiem. Tā varētu raksturot dokumentālo filmu Laika tilti. Režisore Kristīne Briede to kopā ar kolēģiem veidojusi no Baltijas valstu režijas lielmeistaru arhīvu materiāliem.
TEHNOLOĢIJAS. Skrējiens pēc kvantu jaudas. Nākamais solis tehniskās attīstības jomā ir kvantu datori, par kuriem tiek runāts arvien biežāk. Līdz to nonākšanai tirgū gan vēl jāgaida, lai arī šo tehnoloģiju izstrādāšanas sacensībā jau iesaistījušās visas lielvalstis.
TĒMA. Mākslu un kailus ķermeņus visiem. Leģendu par mākslinieku bohēmu netrūkst nekur pasaulē, bet nu ideja par kopā sanākšanu, lai neformālos apstākļos trenētos skicēt modeļus, daudzviet atdzimusi jaunā veidolā – ne vienā vien valstī veidojas tā dēvētās Dzer un zīmē komūnas. Kopš gada sākuma viena no tām uzsākusi darbību arī Rīgā, aicinot jebkuru uzdrošināties ņemt rokā zīmuli un atklāt sevī talantu.
IETEIKUMI. Pēdējais laiks sākt makšķerēt. Zemūdens pasaule sākas turpat zem ūdens līmeņa un beidzas tādos dziļumos, kur vēl neviens nav nolaidies, vēsta Egīls Zirnis, daloties ar makšķernieka filozofijas augošajām atziņām.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.