Tieši šis jautājums 4. maija priekšvakarā man šķiet ne tikai svarīgs, bet arī ļoti interesants. Tāpat kā vēl otrs – kāda "atmoda" mums būtu vajadzīga šodien? Jā, varbūt šī vārda vistiešākajā nozīmē – no kā šobrīd mums jāmostas, kas jāpamana, ko laižam garām. Un, ja šī atmoda notiktu, kādu cenu mēs, katrs personīgi, par to būtu gatavi maksāt?
Šonedēļ SestDienā par to runājam ar divu paaudžu pārstāvjiem – toreizējās atmodas tribūnu Daini Īvānu un pašreizējo trīsdesmitgadnieku dramaturgu Jāni Balodi, kurš tieši tā arī pārjautā: no kā šobrīd vajadzētu atmosties? "Man tā būtu atvērtāka sabiedrība, ja mēs vispār gribētu mosties no kaut kā. Zinu, ka daudziem tas nebūtu tas, kas asociētos ar atmodu. Atmoda ir moments, kad, neskatoties uz sabiedrības grupu un cilvēku personiskajām atšķirībām, mēs apvienojamies un virzāmies uz vienu mērķi," viņš saka. Dainis Īvāns savā ziņā turpina šo domu: "Integrācija jeb, kā saka [Egils] Levits, atvērtā latvietība mums ir eksistenciāli svarīga. Mani uztrauc deputāti, kas tuvredzīgi mēģina vērsties pret starptautiskām konvencijām, lielāku Latvijas iesaisti starptautiskos procesos. Mums tagad pasaulē ir lielāka teikšana, nekā bija starpkaru Latvijā. Jāatceras tikai, ka katrai paaudzei no jauna jāpasaka, vai viņa grib būt brīva. Citādi dažreiz klausoties var šķist, ka vairāk gribam tirgot šprotes un sarunāties ar diktatoriem."
Atvērta latvietība, atvērta sabiedrība. Lūk, varbūt tieši tā ir definējams mūsdienīgs latviskums – atvērtībā? Vēl viens aktuālais jautājums pirms kārtējā 4. maija, baltu galdautu svinīguma un plīvojošiem karogiem.
Vai līdz ar lepnumu par savas valsts neatkarību varam teikt, ka esam pārliecināti par to, ka spējam būt atvērti, spējam atmosties un apzināti veidot citu, pilnīgāku un līdz ar to arī brīvāku sabiedrību?
Jo tie svarīgie jautājumi jau patiesībā nemainās – tāpat kā atbildes.
"Tajā bildē ir tālaika esence: mēs turam savos plecos nākotni, arī paši sēdēdami iepriekšējo paaudžu plecos. Tagad lekcijās stāstu, ka katrai paaudzei jāatbild uz to pašu jautājumu, uz kuru atbildējām mēs: vai mēs gribam būt brīvi un neatkarīgi?" tā vēl Īvāns, stāstot par simbolisku atmodas laika fotogrāfiju, kurā notverts mirklis, kad viņš plecos uzcēlis savu nu jau pieaugušo dēlu.
Ko mēs, uz tiem pleciem sēdēdami, domājam?
*Nākotne uz viņa pleciem! – no angļu val.
Šīs SestDienas, 3. – 9. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Tikai atnesiet neatkarību! Dainis Īvāns par izvēli starp brīvību vai desu, "Levita formulu" un Staburaga atjaunošanas jēgu.
POLITIKA. "Reindžeri" un satīriķi pie varas. No Reigana līdz Zelenskim jeb Ukrainas jaunais prezidents nebūt nav pirmais, kurš politikā ienācis, izmantojot savu uz skatuves iegūto popularitāti.
PASAULĒ. No miera uz veiksmes un harmonijas ēru. Japānas imperatora tronī ir kāpis Naruhito, kurš ir stājies tautā mīlētā un visā pasaulē cieņu iemantojušā valdnieka Akihito vietā.
TUVPLĀNĀ. Kultivēt enerģiju. Dramaturgs Jānis Balodis par Jumpravas tekstu nozīmi un Depeche Mode ēnu, kā arī mūsdienu Latvijā iespējamo atmodu un no iepriekšējām paaudzēm mantoto konfliktu risināšanu.
TĒMA. Uz velosipēdiem! Dažāda veida velosipēdi un skrejriteņi nu jau arī Latvijā atguvuši popularitāti un pamazām kļūst par iecienītu pārvietošanās līdzekli. Kādi ieteikumi iesācējiem, un kur meklēt labākās velotakas garākiem izbraucieniem?
PORTRETS. Patīk, ka esmu dzīvs. Ģirts Koknevičs ar grupu Dodo izdod otro Ingus Baušķenieka studijā ierakstīto albumu Tur tek tu, audzina divas meitas un veselīgi pieņem savu dzīvi pēc smagajiem satiksmes negadījumiem.
MADARA MĀCĀS. Opiāti, laime un centralizētais eksāmens klāt. Visapkārt lido ziedlapiņas, mostas kukainīši, daiļavas bildējas skvēru puķu dobēs un klusībā priecājas, ka vēl ir pārāk auksts, lai skūtu kājas, un var vilkt zeķbikses. Tikmēr pēdējo klašu skolēni drudžaini, noliektu galvu, telefonā baksta no mācību grāmatām safočētas definīcijas. Viņiem un man priekšā centralizētais eksāmens.
CEĻOJUMS. Ar bērnu lāčus meklēt. Kurš gan nav bijis Berlīnē? Brauciens ar skolas kori autobusā uz Vācijas metropoli kādā septītajā klasē bija arī mana pirmā ārzemju ceļojumu pieredze. Pa to laiku daudz kas ir mainījies. Piemēram, Berlīne pavisam oficiāli ir kļuvusi par apvienotās Vācijas galvaspilsētu. Tolaik visi svarīgie dokumenti vēl tika izdoti Bonnā. Taču Berlīne piedāvā tik daudz notikumu un pieredzes, ka tā noteikti nevar apnikt. Un pavisam noteikti tā ir laba vieta bērnu pirmajiem ceļojumiem. Arī mūsdienās.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS MAIJĀ, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Krējums Saldais
...
Kārklu vācietis