Iemūrēto paaudze

Skaidrs, ka epopeja ap čekas maisu publiskošanu tik drīz vēl nebeigsies. Taču kvēlās runas un gatavība uzreiz un momentā samest visus tiešā un pārnestā nozīmē vienā maisā pēdējā laikā uzvirmojusi īpaši spēcīgi. Lai gan skaļu viedokļu un pirmo akmeņu metēju netrūkst, ne vienam vien taisni tie likuši kļūt uzmanīgam – sak’, vai ar tiem asajiem vārdu dunčiem durot, griežot rīkles pa labi un pa kreisi, plašiem žestiem tiesājot un "zinot vienīgo pareizo patiesību", tomēr neiebraucam vecajās labajās auzās.

Rakstniece Māra Zālīte sarunā ar SestDienu ir noteikta: "Imantu Ziedoni, Jāni Peteru jūs reducējat uz jēdzienu "čekas ziņotājs"? Vai gadu desmitiem viņi nav bijuši mūsu priekšā kā izcilas personības? Kā morālas autoritātes? Aizmirsies, cik daudz viņi devuši latviešu tautai pašapziņas savās dzejās, dziesmās, visās darbībās?" Radošajiem cilvēkiem čeka spietoja apkārt, bija "kurators kuratora galā". Taču "šos mūsu tautas dižākos cilvēkus turēt tādās pretīgās aizdomās – man tas ir personīgs aizvainojums. Tautai – ceļš uz pašiznīcināšanos", viņa saka.

Ko par to visu domāt, kurā pusē nostāties, kā īsti pareizi būtu slaveno maisu saturu pētīt, un vai vispār mēs varam objektīvi izvērtēt it kā nebūt ne tik seno vēsturi? Jāatzīst, man kā piederošai pie paaudzes, kura patiesībā tā laika brīvības trūkumu un čekas spiedienu var tikai aptuveni nojaust, varbūt labāk vai sliktāk iztēloties, bet – jācer! – nekad līdz galam nepiedzīvos, ir grūti uz šiem jautājumiem atbildēt. Un skaidrs jau arī, ka tādas viennozīmīgas atbildes nemaz nav.

"Tagad kvēle ir jālieto radīšanai. Ko velns pa nakti nojauc, tas pa dienu jāuzceļ, un jāuzceļ par vienu ķieģelīti vairāk, nekā nojaukts," ir pārliecināta Zālīte.

Ja gribētu zīmēt apokalipses ainas, tad varētu vēl piebilst, ka jūra lēnām "apēd" Latviju, pašvaldības, redz, jau katra savu politiku sāk bīdīt, pasaulē konflikti nemazinās… Šoks un skandāls! – kā dažiem interneta laikmetā patīk uzsvērt. Tomēr varbūt, pirms par to sākt skaļi un neapturami kliegt, vērts iedziļināties. Vērts ieraudzīt visu lielo bildi un uz visu paraudzīties pragmatiskāk. Varbūt tik tiešām tas velns nav tik melns, kā to mālē, vai vismaz pavisam citāds, nekā esam pieraduši to redzēt. Varbūt ar vienu iemūrēto paaudzi pietiek. Varbūt svarīgi, ka mēs esam gana stipri, lai savu nākamo simtgadi būvētu jau pēc citiem principiem. Neļaujot iemūrēt sevi un arī paši nevienu nekur nemūrējot.

Žurnāla SestDiena 12. – 18. janvāra numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Slampes vistas un paradīzes putni. Māra Zālīte uzrakstījusi autobiogrāfiskā romāna Pieci pirksti turpinājumu, aicina nemētāties ar apvainojumiem stučīšanā un noraida ņerkstēšanu par simtgadi.

LATVIJAI VAJAG. Spēlēties. Rīgas cirka skolas vadītāja Māra Pāvula domā, ka spēja spēlēties ir viens no laimes priekšnoteikumiem. "Darīt kaut ko, kas sagādā prieku, bet bez noteikta mērķa – pieaugušie to ir pazaudējuši," saka jaunās skolas vadītāja

FOKUSĀ. Katram sava politika. Vietējās pašvaldības, apejot Ārlietu ministriju, cenšas dibināt attiecības ar NATO, atzīst Katalonijas neatkarību un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju.

DABA. Jūra grauž piekrasti. Lai gan būt šokā par teritoriju zaudēšanu jūrai nav pamata, jo tas ir process, kas vienmēr noticis, un šobrīd erozija nebūt nav pati lielākā, vienlaikus pētnieki atzīst – vairākās vietās Latvijā būtu jādomā par aizsargbūvju veidošanu un krastu stiprināšanu.

PASAULĒ. Bērni aiz restēm. Izraēlas varasiestādes ik gadu aiztur un iesloga simtiem palestīniešu nepilngadīgo, kurus apsūdz par uzbrukumiem izraēliešu drošībniekiem. Cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka Izraēla okupētajās teritorijās sistemātiski vēršas pret bērniem.

TUVPLĀNĀ. Kinoglāze izslāpušajiem. "Ja dzimst ideja un tai ļoti tici, tad arī apkārtējā skepse netraucē pacelties pāri visiem praktiskajiem apsvērumiem," par saviem teju pirms desmit gadiem spertajiem pirmajiem soļiem pie reģionālā kinoskatītāja atmiņās dalās Kinopunkta radītājas Maija Kalniņa un Kristīne Meirāne.

SPORTS. Īstie āži, slavenie cāļi un talismanu mūža karjeras. Pie mums sporta līdzjutēju tribīnes nule saviļņoja Jurčiks Ragana. Bet citur pasaulē? No amuletu tradīcijas Francijā līdz dzīvām kazām, nolaupīšanām ar ASV prezidenta iesaistīšanos un mūža slavu guvušiem cilvēkiem īpatnējos kostīmos – tik raiba ir sporta komandu talismanu vēsture.

CEĻOJUMS. Portugāles Latgale Sanmigelas salā. Atlantijas okeāna apskalotā Sanmigelas sala ir vieta, kas, reiz redzēta, paliek atmiņā un vilina atkal un atkal.

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.