Janvāris. Ar īsto ņuhu

Kā un vai vispār iespējams ik gadu runāt par šīm dienām – aizvien no jauna, nezaudējot To vienīgo un īsto sajūtu, kas nu jau vairs tikai pašā mēles galā, kaut kur dziļi muguras smadzenēs saglabājusies? 26 gadi ir daudz. Tie, kas tobrīd vēl bija tikai mammu vēderā vai sapņos, tagad jau beidz augstskolas, liek sev lielus mērķus un cīnās par savām iespējām, saviem sapņiem un idejām pavisam citos apstākļos. Varbūt tiešām arī jau pavisam citā pasaulē.

Preses nams, Doma laukums, ugunskuri, omonieši, tautas kopība, manifestācijas. Silts smaids un pēc ilgas gaidīšanas un nervu spriedzes pasniegta vienkārša sviestmaize. Kaut kā netverama dvesma, kas ir gaisā, bet vēl nav satverta. Emocijas, īsi atmiņu zibšņi, atsevišķas detaļas un cilvēki – nu tas viss nostājies kārtīgās rindās līdzās faktiem, skolas vēstures grāmatās to var izstāstīt dažos sausos teikumos. Taču nevajadzētu, un arī var citādi – tā, kā par to SestDienā runā to dienu barikāžu aizstāvis Valdis Šteinbergs un fotogrāfs Aivars Liepiņš. Joprojām ar to īsto ņuhu, ar īsto sajūtu. Un gribētos, lai par šo laiku vienmēr, vienmēr varētu stāstīt atkal svaigi un no jauna, nezaudējot garšu, atceroties savas sajūtas, atceroties tās bezmiega stundas un pārdzīvojumus. Lai šīs janvāra dienas nu jau vairāk nekā pirms ceturtdaļgadsimta būtu iedvesmas avots un atspēriena punkts katram no mums ik mirkli, kad rokas nolaižas un kaut kas šķiet par grūtu. Lai par to runāt nekad nekļūtu banāli, lai tas vienmēr būtu interesanti un, par spīti pārvarētajām bailēm (vai varbūt tieši pateicoties tām), bezgala skaisti.

Ir 2017. gada janvāris. Par dažiem dolāriem jau sen vairs nevar nokļūt ne paradīzē, ne ellē. Taču vēsture un līdz ar to nākotne top arī tagad. Katru mirkli, katru sekundi. Un arī to nevajadzētu aizmirst.

Šīs SestDienas, 20. - 26. janvāra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS/LAIKA MAŠĪNA. Vētraino dienu ierindnieki. Kāds bija barikāžu laiks konkrētu cilvēku atmiņās? SestDienā gan saruna ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu par attiecībām ar omoniešiem, profesionālā azarta un veselā saprāta samēru barikāžu laikā, gan viena no barikāžu aizstāvjiem Valda Šteinberga tā laika dienasgrāmata – par naktīm Doma laukumā un sajūtām, šo laiku izdzīvojot.

PASAULĒ. Modele Baltajā namā. Jaunā ASV pirmā lēdija Melānija Trampa līdz šim turējusies ekscentriskā vīra ēnā un vismaz sākotnēji nedomā pārvākties uz dzīvi Vašingtonā. Viņas dzimtajā Slovēnijā gan cer, ka tautietes laulība ar ASV prezidentu dos "dividendes" nelielajai valstij. Bet ko par viņu vispār šobrīd var pateikt un kā viņa izskatās uz citu – kādreizējo – pirmo lēdiju fona?

VIEDOKĻU SADURSME. Vai Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests? Par un Pret: zemessargs un iniciatīvas par obligātā dienesta atjaunošanu autors Raimonds Lejnieks-Puķe un bijušais aizsardzības ministrs un bijušais Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība).

TĒMA. Seko man! Arvien biežāk viedokļu paudēji dažādās jomās sastopami ne tikai drukātajā presē un oficiālajos medijos, bet arī internetā – pašu izveidotos blogos jeb emuāros. Tādā veidā par autoru var kļūt ikviens, turklāt – vēl arī labi nopelnīt, ja vien emuāra saturs ir pietiekami kvalitatīvs un sekotāju skaits liels.

TUVPLĀNĀ. Viss ir pārejoši. Lielākajai daļai cilvēku dzīvi aizņem darbs un karjera, bet nepietiek laika kaut kam dziļākam, trūkst laika garīgām pārdomām, norāda mūziķi – brālis un māsa – Daumants un Madara Liepiņi. Viņi izvēlas citu ceļu, un tā dēļ jau pat nācies pārcelt eksāmena laiku uz pusnakti.

PRIEKŠĀ. Līdz terminatoriem vēl tālu. Tuvā nākotnē gaidāmi automatizēti taksometri un autobusi, tomēr bažām par robotu sacelšanos nav pamata, uzsver Robotu balles organizatore Inga Kadeka. Tomēr visiem robotikas interesentiem izstādē šonedēļ ir iespēja iepazīties un pašiem izmēģināt šīs jomas sasniegumus.

FOKUSĀ. Sasildīt ezeru ziemā. Sports vai drusku ekstremāls hobijs? Ziemas peldēšanā notiek arī starptautiski čempionāti, un Latvijas pārstāvji tajā sevi pierāda gana labi. Tomēr daudz vairāk nekā sacensības ziemas peldēšana jeb roņu kustība ir dzīvesveids.

CEĻOJUMS. … un ūdens pārvēršas vīnā. Pārlaicīgi svētais un tradicionāli nemaināmais, kas savijas ar liberālas metropoles iespaidiem. Nebeidzami grafiti. Jaunieši ar ieročiem un vienlaikus – visu iespējamo ticību balsis vienā saulrietā. Mūžīgi pretstati, kas, šķiet, nekad nebūs atrisināmi. Telavivu un Jeruzalemi vajag piedzīvot kopā – kaut vai lai pats sev liktu aizdomāties, kura no tām ir vairāk tava.

KROGS UZ PAPLĀTES. Gruzīns Vecrīgā. Atminoties gruzīnu viesmīlību, auna ragu, kas tukšots sauss, un tostus, kas savulaik teikti, Zirnis steidz uz gruzīnu restorānu Alaverdi. Te hinkali ir fantastisks, bet viesmīļa ieteiktais vīns tik labs, ka pēc pusdienām kājas pašas nones pagrabā uz vīna veikalu. Tāpat te arī beidzot kļūst skaidrs, kāpēc gruzīnu valodā ir vārds, kas nozīmē: "bija tik gardi, ka es nejauši apēdu visu".

Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SestDienas VAKARIŅAS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.