Janvāris. Ar īsto ņuhu

Piekrītu Silvijai Bricei, kura feisbukā rakstīja, ka vārds "ņuhs" šajā gadījumā lietots galīgi aplam. Un es uzskatu, ka tas vispār ir apkaunojoši - neprast izteikties latvisku, tā vietā meklējot krievu vārdus. Un turklāt vēl virsrakstā! Fui.

''Kafija un maizītes no Vecmīlgrāvja.'' Pirmajās dienās "medzenieku'' ugunskurs dega tieši pretīm muzeja ''Arsenāls'' durvīm.Un jau pirmās dienas beigās... Plkst. bija ap vieniem naktī kad pie mūsu ugunskura pienāca divas sievietes.....no ''Vecmīlgrāvja'' -atnesušas kafiju,tēju,maizītes... Es prasu -vai tad bail nebija? Nē ! ... bet nedēļu atpakaļ mūs neviens ar mietu nebūtu izdzinis... ,bet šonakt esot nākušas kā Dieva apsardzībā ... Bet tās jau bija mūsu, latviešu sievietes...

Bet nesēro,nesēro Māt ! Mirklis ko gaidi jau klāt , un tas nebūs vairs parīt bet rīt ! Jo Brīves ugunskuru dzirksts kas neļāva pagurt un krist vēl uz debesu atsvariem dzirkst !

ar īsto "ņuhu"?! ar īsto "ožu", jau tad dīvaini

Reizēm brīnos, ka tik maz tiek pieminēti notikumi pirms barikādēm, jo "gaiss sakarsa" jau krietni agrāk. Lietuvas ekonomiskā blokāde, "Valdības avīzes" veidošanās un tās konflikti ar "Latvijas Jaunatni" vēl pirms 4. maija neatkarības deklarācijas, "Cīņas" un "Rīgas Balss" redakcijas kolektīvu cīņas ar saviem izdevējiem, tas, ka omonieši viesojās ar neatkarīgajā LR prokuratūrā, sprādzieni decembrī, utt. - tas viss jau piemirsts vai reti tiek pieminēts. Bet man, to visu tajā laikā izdzīvojot, 2.janvāris un tālākie "Barikāžu laika" notikumi vairs nebija pārsteigums.