Jā, sapņos ir spēks, tāpat kā lidošanā. Abos ir kas dīvaini līdzīgs. Varbūt tas nereāli reālais, ka var apzināties – tas notiek, tu sapņo vai lido, vai dari abus, bet tik un tā līdz galam tam nenotici un vienlaikus esi pārliecināts par šo mirkli.
Par sapņošanu un lidošanu šonedēļ SestDienas sarunas un stāsti liek domāt visādās nozīmēs. Sākot ar košo Elizabeti Balču, kura savu mūziku pavisam tieši nosapņo, un emigrācijas tālumā mītošo Paulu Branki, kuram visa pasaule ir par un ap lidošanu. Cilvēkiem, kuri nav baidījušies savu ceļu vispirms izsapņot, tad sekot tam, ko nosapņojuši. Līdz sapnis pārvērties lidojumā. Pavisam tiešā un pārnestā nozīmē. Un kurš tad vairs var pateikt – vispirms bija sapnis vai īstenība? Un kurš vispār teicis, ka sapnis nav stiprāks par īstenību vai vismaz spējīgs to pārveidot?
Par brīvību ir jācīnās, ar savu pētījumu atgādina vēsturnieks Uldis Neiburgs. Arī tajā ir abi – i sapnis, i lidojums. Jo bez tiem vēsture jau tiktu rakstīta pavisam citādi.
Un tad par vēl kādu lidojumu, tādu – ar taureņiem vēderā, par vēl kādu sapni runā tūkstoši dejotāju, kas varbūt gadiem gatavojušies tam vienam lielajam uznācienam, jūtot sevi kā mazu, tomēr svarīgu sastāvdaļu lielajā svētku zobratā. Nogurums, treniņu pilnie vakari, sviedri un mēģinājumu grūtums tad aizmirstas, jo acis iemirdzas un patiešām šķiet, ka enerģija no zemes un debesīm vienlaikus koncentrējusies tikai šajā punktā, šajā mirklī, šajā vienā dejas solī. Tāpēc tik ļoti žēl, ja šim lidojumam kāds mēģina apcirpt spārnus, ja ambīcijas vai gluži vienkārši nevaļa tiem "lielajiem" zobratu grozītājiem neļauj sadzirdēt arī smalkā mehānisma sīkos krakšķus, Māras zemes zobratiņus.
Kad par to tā domā, kļūst skumīgi, kaut gan lielajā svētku sajūtā tādām sajūtām nebūtu vietas. Tāpēc labāk – turpināsim sapņot, turpināsim lidot un gan vienu, gan otru palīdzēsim darīt arī citiem! Lai simtgades svētki mums nepārvēršas "Barona ielas Sīzifa akmeņos" vai vēl kādā ironiskā izteikā, kas gan varbūt kļūs spārnota un varbūt pat kādreiz izpelnīsies gada teiciena godu, tomēr būs bez sapņiem un bez lidojuma.
Šīs SestDienas, 27. janvāra - 2. februāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Mums bija divi ienaidnieki. Svarīgi saprast, ka pretošanās tikai tad var būt sekmīga, kad darbojas visi ķēdes posmi, uzsver vēsturnieks Uldis Neiburgs. Izdevis grāmatu par pretošanās kustību Latvijā nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā, viņš atgādina: par brīvību ir jācīnās.
FOKUSĀ. Galvenais Māras zemes zobratiņš. Karstāk nekā iepriekš pirms gaidāmajiem simtgades svētkiem uzbangojusi diskusija par Deju svētku repertuāru. Iebildumi ir ne tikai par deju "zelta fonda" trūkumu centrālajā koncertā, bet arī par attieksmi pret ierindas dejotājiem, kuru argumentos neieklausās.
INTERESANTI. Stambulētāji, planšetvecāki un sitienjutīgie televīzori. SestDienā iepazīstieties ne tikai ar gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, bet arī spilgtākajiem pretendentiem uz šo godu.
TĒMA. Neērtais spilvens. Kamēr lielākā sabiedrības uzmanība izglītības jomā šobrīd pievērsta skaļākām lietām, joprojām "gaisā karājas" sociālā atbalsta programma pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu, kā arī izdienas pensiju jautājums. Turklāt tas izgaismo jauno trūkumu un problēmas ar paaudžu nomaiņu skolotāju rindās. Kur rast risinājumu?
TUVPLĀNĀ. Mēģinu uzlauzt sevi. Mūziku var nosapņot, ir pārliecināta dziedātāja un flautiste Elizabete Balčus, kura izvēlējusies solistes ceļu, jo negribēja būt bedrē. Arī šogad viņa nominēta ierakstu gada balvai Zelta mikrofons, spēlē mammas teātrī, redz auras, bīstas sikspārņu, dejo vienatnē un atzīst, ka pašai sev grūti piekļūt.
PASAULĒ. Savažotā līdere. Plašs korupcijas un ietekmes pirkšanas skandāls Dienvidkorejā – atstādinātā šīs valsts prezidente Paka Kin Hje gadiem pakļāvās manipulatorei, kura izmantoja pieeju valsts līderei, lai ietekmētu politiskos procesus un izspiestu apjomīgus "ziedojumus" no uzņēmumiem.
PRIEKŠĀ. Talantu uzreiz var pamanīt. Talanti parādās, spēlējot jebkuru instrumentu, uzsver konkursa Talants Latvijai žūrijas priekšsēdētājs Mārtiņš Jauģietis. Viņš priecājas par konkursa laureātiem, kas pēcāk iekarojuši pasaules slavu, un stāsta, kā pamanīt talantu jau pa gabalu.
DABA. Gada X. Izrādās, arī bezzobe var būt diža, turklāt vēl izpelnīties godu uz visu gadu! Guži tāpat kā šogad Eiropas dievlūdzējs (kurš nebūt nav aizkavējies Tezē jaunietis, bet gan kukainis) dzeltenā cielava un pat lauku sēta. Ikkatra cilvēku kopa ar kopīgām interesēm var izvirzīt kādu subjektu, ko apņemas godāt līdz nākamajam Jaungada salūtam. Bet kāpēc un pēc kādiem principiem?
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Par ādām, adatām un aviāciju. Zviedrijā dzīvojošajam latvietim Paulam Brankem, iespējams, ir vislielākā lidmašīnu modeļu kolekcija Eiropā, un pilnīgi noteikti viņam ir unikāli materiāli par Latvijas aviācijas vēsturi – gandrīz piecdesmit gadu viņš apciemojis latviešu lidotājus visā pasaulē un vācis viņu liecības.
SestDienas VAKARIŅAS. Labu gaļu? Vai šoreiz tomēr veģetāri? Noslēdzot mielošanās tūri Argentīnā, gatavojam visplašāk pazīstamo šīs valsts ēdienu - steiku. Tomēr ne jau visi un nepavisam ne katru dienu grib un var ēst gaļu, tāpēc līdzsvaram arī kas veģetārs.
Kā arī PERISKOPS, VIEDOKĻU SADURSME, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO TĪKLOS, HOROSKOPI, KROGS UZ PAPLĀTES, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.