Ja runa par melno statistiku, tad brīžam varētu šķist: varbūt labāk visu uzticēt algoritmam, kas izrēķina trajektorijas un attālumus, sausi izvērtē apstākļus un gluži vienkārši neveic manevrus, kas ir bīstami. No otras puses, arī algoritma faktors, visticamāk, tad jau drīz ieviestos, un nāktos vērtēt, kuram tad tomēr gribam uzticēties vairāk – mākslīgajam vai dabiskajam intelektam.
Taču, kamēr par to vēl notiek strīdi, jārunā diemžēl ne vairs par statistikas skaitļiem, bet konkrētu cilvēku nāvi.
"Ja runājam par šā gada pēcjāņu traģisko nedēļu, noteikti var teikt, ka tā ir apstākļu sakritība, kas radīja lielu rezonansi sabiedrībā," komentējot daudzās pēcsvētku avārijas it kā nebūt ne tajās bīstamākajās vietās uz ceļiem, SestDienai saka Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Kamēr notiek izmeklēšana, vēl pārsteidzīgus secinājumus izdarīt nevar, taču, visticamāk, pie tā arī paliks – apstākļu sakritība un cilvēka faktors. Vai un kā šos nelaimes gadījumus varēja novērst? Amatpersonām patīk uzsvērt, ka visbiežāk vainīgs ir ātrums, taču gribētos, lai par satiksmi un drošību uz ceļiem tiktu runāts daudz plašākā griezumā. Kā tiek apmācīti jaunie autovadītāji? Vai satiksmes noteikumus zina arī tie satiksmes dalībnieki, kuri pārvietojas ar velosipēdiem, skrejriteņiem, kājām? Cik piemērotas Latvijas lielākās šosejas ir mūsdienu autoplūsmai, un vai nebūtu pienācis laiks par pārkāpumiem ne tikai sodīt, bet mēģināt tos novērst jau saknē?
Jautājumu ir daudz, un laikam jau tik vienkārši tie nav atbildami. Tāpat kā ceļu infrastruktūra un braukšanas kultūra nav sakārtojama un iemācāma dažos gados. Un tomēr. Ja, domājot par lielajiem būvniecības projektiem, rēķinām gadus un pat gadu desmitus, tad kādēļ tādā pašā ilgtermiņā nedomājam arī par to problēmu risināšanu, kas saistītas ar jau minēto cilvēka faktoru? Varbūt ideja par nepieciešamību jaunos vadītājus apmācīt arī drošas braukšanas kursā, imitējot dažādus šķēršļus apstākļos, kad kļūdīties drīkst un tas nevienam nemaksā dzīvību, nebija nemaz tik slikta? Varbūt tādā veidā šoferu pārgalvību vai gluži vienkārši nepareizu savu un sava spēkrata spēju novērtējumu būs vieglāk izskaust? Kaut kur pirms gadiem uzpeldējusi, šī ideja tikpat ātri pazuda. Nebūt neapgalvoju, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums, taču kaut kā šķiet, ka sodi un to celšana pasauli neizglābs. Varbūt tomēr pienācis laiks uz melnajām statistikas lappusēm raudzīties citādi, varbūt pienācis laiks tās analizēt un domāt par cēloņu, nevis seku novēršanu.
Un varbūt tad apstākļu sakritības cilvēku faktoriem pat palīdzēs, nevis traucēs.
Šīs nedēļas, 5.-11. jūlija, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Lēnām, bet uzlabojas
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis par braukšanas kultūru Latvijā, traģiskajām pēcjāņu avārijām un par to, līdz kādam vecumam var stūrēt
PASAULĒ. Baltijas robežplāni
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī NATO un ES austrumu robeža ir jāstiprina. Lai gan plāni tiek saskaņoti, katra no Baltijas valstīm šo darbu veic atsevišķi – saskaņā ar savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem termiņiem. Taču kādi īsti ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plāni attiecībā uz austrumu robežas stiprināšanu, un kā katrai no valstīm sokas ar nodomu īstenošana?
PRIEKŠĀ. Satikšanās vieta sarunām
Cēsīs 5. un 6. jūlijā norisināsies sarunu festivāls Lampa, kurā jau vairākus gadus gan kā runātāja, gan organizatore piedalās Uzvediba.lv un Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa. Viņa aicina iemācīties sarunāties un sadzirdēt vienam otru
FOKUSĀ. Olimpiskās kaislības un pretrunas
Tieši pēc trim nedēļām – 26. jūlijā – Parīzē tiks atklātas XXXIII vasaras olimpiskās spēles. Četrgades lielākā sporta foruma organizēšana, kā allaž, nav iztikusi bez dažādiem pretrunīgi vērtētiem lēmumiem un nebūšanām, kurās vainojami ne tikai sacensību tiešie organizatori, bet arī Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK), kas pārrauga spēļu rīkošanu
CEĻOJUMS. Raudošie meži un hačapuri
Kontrastu pilna kūrortpilsēta ar plašu zaļo zonu un skaistiem skatiem no jūras puses, delfīni, neizsakāmi garšīgi hačapuri, ziedu lietus un spirdzinošas pastaigas kalnos līdz ūdenskritumiem – to visu var piedzīvot, ja brīvdienās dodas uz Adžāriju Gruzijā
IZPĒTĪTS. Virtuāli mākslinieki, virtuāli skatītāji
Mūzikas festivālu rīkotāji 2050. gadā vairāk pielāgosies laikapstākļiem un izmantos vismodernākās tehnoloģijas, lai iedarbotos uz apmeklētāju maņām
LAIKA MAŠĪNA. Vakarziņas BBC TV
Pirms 70 gadiem BBC televīzija sāka pārraidīt savu pirmo ikvakara ziņu programmu, kurai ar mūsdienu ziņu raidījumiem gan ir vien attāla līdzība. Diktors kadrā tā arī neparādījās, turklāt britu televīzijas skatītājiem nācās samierināties ar to, ka viņiem tika demonstrētas vien fotogrāfijas un kartes – būtībā tas atgādināja mazliet ilustrētas radio ziņas
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.