Neganti jau tā teikt, bet jāatzīst – patika man toreiz kolēģu nopietni dusmīgās sejas, kad viņi saprata, ka ir pavisam viegli aptīti ap pirkstu un lielā ažiotāža ap nokritušo meteorītu izrādījusies vien pāris radošu prātu izdomāts reklāmas triks. Pati jau arī biju izjokota. Bet skaistums slēpās tajā lielajā apvainošanās sajūtā, kas bija pārņēmusi teju visu lielāko mediju žurnālistus – sak, kā kāds mani, nopietnu cilvēku, varēja tā, nu tāā?!?
Tagad kaut kā līdzīgi ar tiem indīgajiem zirnekļiem. Vai kādā no šīm reizēm pārkāptas slavenās sarkanās līnijas, jau cits jautājums, bet kas skaidrs – provokācijas cilvēki ir rīkojuši un rīkos. Reizēm tāpat vien prieka pēc, reizēm tāpēc, ka bez tām nemaz nevar iztikt, jo citādi līdzcilvēki šajā, dažādo kairinājumu pilnajā pasaulē līdz kaut kam svarīgam varbūt nekad neaizdomāsies. Galvenais – mācēt arī laikus apstāties vienā pusē un, ņemot vērā mācību, pasmieties par sevi otrā. Bet tā jau visās lietas.
Lūk, neviens taču nesaka, ka mums, piemēram, jāpāriet atpakaļ pie akmens darbarīkiem un no zibens iegūtas uguns, taču kaut drusku mazāk plastmasas ikdienā tomēr varētu lietot. Citādi mūsu bērnu bērni ne tikai peldēsies, bet arī nogrims plastmasas jūrā. Kaut drusku no vēstures arī vajadzētu mācīties un tik ātri neaizmirst pasaulē notiekošo. Drusku vairāk uzmanības veltīt tiem "nemanāmajiem" līdzcilvēkiem, kas perifērijā, sadzirdēt viņu stāstus. Banāli varbūt var likties, bet no tādiem "drusku" jau tik tiešām tā pasaule sastāv.
Taču, ja arī šajā reizē "drusku" par politiku kas jāsaka, tad gribas citēt nu jau gandrīz trīsdesmitgadi "prāta vētrās" svaidīto Renāru Kauperu. "Arī tur jau tā tūbiņa jāpaspiež," šīs nedēļas sarunā ar SestDienu viņš saka par komponēšanu, bet – tik trāpīgi tas arī pavisam citos kontekstos! Nudien. Jo vajag paspiest. Jo tā jūra, kā izrādās, sen vairs jau neveidojas no pilieniem vien – tajā tik daudz kas iejaukts un sajaucies, ka labi, ja varam vēl ko īstu un dabisku sajust un ieraudzīt. Tāpēc tīri tā, iedvesmai varu tikai aicināt – spiedīsim tās tūbiņas un nebaidīsimies ne no meteorītiem, ne indīgiem zirnekļiem. Bet tā vietā, lai dusmotos un apvainotos, labāk vispirms noskaidrosim faktus.
Žurnāla SestDiena 10. – 16. augusta numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Dzīvo emociju nekas neaizstās. Renārs Kaupers par mūžīgās jaunības iespējamību, providenci, skatu uz Ķīnu un to, kā Prāta vētrai neizdevās izjukt.
PASAULĒ. Ķīnas dillema. Pasaules visvairāk apdzīvotā valsts Ķīna vēlas būt pirmrindniece zaļās enerģijas izmantošanā, vienlaikus ķīniešu strauji augošā apetīte pēc gaļas sekmē globālo sasilšanu.
FOKUSĀ. Ar padomju cilvēka atkritumiem. Ar katru gadu jūras krasts un pludmales Latvijā kļūst arvien netīrākas, to apliecina arī ikgadējie atkritumu monitoringa rezultāti. Mēs noslīksim plastmasā – uzsver arī vides eksperts Jānis Ulme. Ko darīt, un vai ar nelieliem uzlabojumiem vairs vispār pietiek?
TĒMA. Provokāciju tīklos noķertie. Tautas baidīšana ar indīgiem zirnekļiem, gaviles par meteorīta piezemēšanos vai beigti ķermeņi formalīnā. Dažādas mākslas un reklāmas akcijas mūsdienu pasaulē jau sen pārtrumpojušas ticību lidojošiem briežiem Ziemassvētkos vai zobu fejai. Bet kur ir robeža un vai radošajās akcijās pastāv arī sarkanās līnijas, kuras pārkāpt tomēr nebūtu vēlams?
LATVIJAI VAJAG. Kāzas. Augusts tradicionāli ir kāzu laiks. Arī mūsdienās, kad neviens vairs neskatās šķībi, ja jaunās ģimenes sākums netiek skaļi daudzināts svinīgās ceremonijās un plašās ballītēs. Ģimenes ir dažādas. Tomēr kāzu vadītāja Anete Bendika ir pārliecināta – Latvijai vajag arī kāzas!
LAIKA MAŠĪNA. Augusta kara desmitgade. Šā gada 8. augustā apritēja desmit gadu kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Gruzijā. Šis konflikts, kas iegājis vēsturē kā Piecu dienu jeb Augusta karš, joprojām tiek vērtēts pretrunīgi, bet tā sekas turpina spēlēt ļoti svarīgu lomu gan abu valstu attiecībās, gan Gruzijas ārpolitikā.
TUVPLĀNĀ. Amerikāņu sapņa projekts. Mūsdienu pasaulē ir daudz cilvēku, kurus citi ignorē un izliekas neredzam, saka režisors Šons Beikers. Savās filmās viņš labprāt stāsta tieši šīs sabiedrības daļas stāstus – kā pats saka, lai viņu balsis padarītu skaļākas. Taču uzmanību pirms pāris gadiem režisors izpelnījās ar ko citu – tikai ar telefonu uzfilmējot veselu filmu.
AUGUSTA GALAMĒRĶIS. Pafa. Viena no lielākajām Vidusjūras salām priecēs ne vien ar palmu zaru izraibinātu jūras malu, bet arī vēsturi, senatnes liecībām un mītiem piesūcinātām ielām. Pafas pilsētā rindojas bāri, pludmales un suvenīru veikali, bet lielu daļu apmeklētāju pievelk Pafas Arheoloģiskā parka drupas. Šīs divas daļas spilgti kontrastē viena ar otru, bet līdz ar to spēj apmierināt dažādas gaumes. Tikpat dažādām vēlmēm pielāgoti arī notikumi un sarīkojumi Pafā un Kipras galvaspilsētā Nikosijā.
CEĻOJUMS. Airus Daugavā, draugi! Kurzemes upju, Gaujas vai Lielupes ceļu iekarošana ar laivām vai plostiem daudziem jau sen kļuvusi par vienu no pavasara vai rudens rituāliem. Taču kā ir ar Daugavu? Uzzinot, ka līdz šim vienotas ūdenstūrisma kartes mūsu likteņupei nemaz nav bijis, šovasar ceļā devās īpaša ekspedīcija tās veidošanai.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
TrollisJT