Svētku naktī ejot padsmit kilometru cauri mežam un gar jūru, vēlāk jau ar motorizētiem riteņiem mērojot ne nu gluži folklorizēto ceļu no Mazirbes līdz Ipiķiem, bet labu gabalu pāri valstij gan, aizdomājos, ka ne jau tikai laiks ir relatīvs. Arī telpa un attālums jau sen nav vis konstants lielums, bet tieši tik plašs un nepārvarams, cik galvā to izdomājam.
Vai viena saruna ir tā vērta, lai brauktu pārsimt kilometru? Vai satikšanās dēļ prātīgi sabrist kājas, šķērsot upi un pēc tam vēl iet kādu gabaliņu? Kāpēc joprojām, lai ieraudzītu, sadzirdētu, uzklausītu, atbalstītu, dotu un saņemtu, mēs esam gatavi uz to visu un vēl uz daudz vairāk? Un arī pretēji – kādēļ tad, ja gribam aizbēgt, neredzēt un nedzirdēt, arī divi soļi būs nepārvarams tālums? Kur slēpjas visa tā motivācija, un vai tā vispār saucama šajā vārdā?
Nesen sapratu, ka es uz to varu atbildēt, uzdodot vēl vienu jautājumu. Kāpēc man patīk gadumija? Jo tas ir laiks, kad viss – svētki, dāvanu došana un saņemšana, noskaņa, pat oficiālās brīvdienas – ir par satikšanos. Varbūt vispirms – pašam ar sevi, iepauzēšanu, vecajam gadam beidzoties un jaunam sākoties. Taču arī ģimenes un draugu, vistuvāko un pilnīgi svešu cilvēku kopā būšanu. Un ļoti iespējams, ka tieši tas arī ir tas vislielākais svētku brīnums – sarunas, klātbūtne un cilvēki, kas mums doti tieši šajā brīdī un tieši tādi. Ko mēs viņos nolasām, ko caur viņiem saprotam paši par sevi, ko par pasauli apkārt? Ko paņemam un no kā esam gatavi atvadīties?
"Vispār nav nekā interesantāka par cilvēku!» šī gada pirmajā SestDienas sarunā saka dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Šķiet, tas varētu kļūt par virsrakstu arī visam jaunajam gadam. Vēl vairāk – visam jaunajam. Jo, to atceroties, arī uz "veco" var paskatīties citādi – kā uz pamatu, kas veido mūsu "jauno". Jo tagadne jau drīz būs pagātne, bet nākotne pārvērtīsies tagadnē. Vieta, kur šobrīd stāvam, mainīsies un attālumi saruks, ja riteņu vietā izvēlēsimies spārnus – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Tāpēc – lai šis gads ir par cilvēkiem! Gan jauniem, gan jau sen iepazītiem, mācīšanos viņus neuztvert pa vecam un spēt ne tikai pamanīt, bet pa īstam ieraudzīt un sadzirdēt no jauna.
Šīs SestDienas, 3. - 9. janvāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Neredzīgos mēs neredzam. Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce par lavīšanos pie savas neredzīgās vecmāmiņas, sadomazohismu profesijā, rakstnieka bloku un idejām, kuras nav bail atklāt.
2020. gads. Pārmaiņu gaisotnē. 2020. gads solās būt gana spraigs ne vien starptautiskajā arēnā, bet arī pašu mājās. Ziemas mēneši Latvijā paies gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu karstumā, bet Eiropā paredzama vēsturiska šķiršanās, vārdā Brexit. Pavasarī iespējamas kaislības tieslietu jomā, jo drīz beidzas ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras. Savukārt vasara aizritēs olimpisko spēļu zīmē. Būtisks pārmaiņu gads būs arī Latvijas izglītības sistēmā, bet rudenī uzzināsim, vai Donaldam Trampam izdosies ASV prezidenta amata pienākumus pildīt vēl vienu termiņu.
TĒMA. Lūdzu, parakstieties šeit. Parakstu vākšana Latvijā ir bijusi mode vienmēr – galu galā tā ir mūžīgā opcija, ja citādi nevar kādu pārliecināt. Bet kas tad vēl bez Saeimas atlaišanas šobrīd ir tautieša paraksta vērts, un kas vispār ļaudīm šķiet gana aktuāli, lai atbalstu tam paustu ar sava vārda uzrakstīšanu.
PROGNOZES. Zīlēšana banku gaumē. Ko nākamais gads sola pasaulei finanšu jomā un politikā, un kā tās varētu viena otru ietekmēt? Dānijas investīciju banka piedāvā savas "šokējošās" prognozes.
PASAULĒ. Brexit kā Lielbritānijas pazudinātājs. Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir uzkurinājusi nacionālismu Skotijā un Ziemeļīrijā, kur tuvākajos gados arī sagaidāmi mēģinājumi sarīkot neatkarības referendumu.
TUVPLĀNĀ. Igauņu komponista Visuma mūzika. Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
FOKUSĀ. Mazās, zilās ekrānu nāves. Straumēšana ir nonāvējusi pamatstraumi – tā The Guardian pieteica pērnā rudens notikumus abonēšanas straumes platformu konkurencē. Tirgus līdera Netflix iedēstītā pārliecība par seriāla formātu kā izklaides zelta griezumu likusi nu jau daudziem audiovizuālā satura milžiem veidot savas straumes platformas un, pats galvenais, – ražot oriģinālsaturu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS JANVĀRĪ, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA , KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, HOROSKOPI, HOROSKOPI 2020. GADAM, MĪKLA, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.