1973. gadā Pink Floyd bija jau gana labi pazīstama progresīvā roka grupa, kuras kontā bija septiņi studijas albumi, raksta Rolling Stone. Ņemot vērā, ka grupa bija orientēta uz liela mēroga skaņdarbiem (reizēm viena dziesma aizņēma visu ilgspēlējošās skaņu plates jeb LP vienu pusi), turklāt nereti uzsvars tika likts uz instrumentālo mūziku, tās klausītāju loks bija diezgan specifisks un ierobežots. Dzimtās Apvienotās Karalistes hitparādēs Pink Floyd diski gan iekļuva, taču Atlantijas okeāna viņā pusē tik labi vis neveicās, un ASV netrūka rokmūzikas fanu, kuri par tādu Pink Floyd nebija dzirdējuši.
Taču visu mainīja 1973. gada 1. martā iznākušais disks The Dark Side of the Moon, kas 28. aprīlī pirmo un pēdējo reizi sasniedza Billboard pārdotāko albumu saraksta pirmo ailīti. Nākamajos gadu desmitos visā pasaulē pārdots ap 50 miljoniem šī albuma kopiju, tas neskaitāmas reizes izdots no jauna, bet šogad bijušais grupas basģitārists Rodžers Voterss, kurš Pink Floyd ar skandālu pameta pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē, ierakstījis savu leģendārā albuma soloversiju.
VOTERSA INICIATĪVA
Pamati albuma tapšanai tika likti 1971. gada nogalē, neilgi pēc tam, kad novembrī bija iznācis grupas septītais studijas albums Meddle, vēsta ABC. Pink Floyd nākamā koncertturneja jau bija saplānota, un, kā jau tajos laikos bija pieņemts, bija jāsāk domāt par nākamā diska aprisēm. Grupas dalībnieku sapulcē, kas notika bundzinieka Nika Meisona Londonas dzīvoklī, iniciatīvu uzņēmās Voterss.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. aprīļa - 4. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!