Kas apliecina daudzināto latvieša tuvību dabai? Tas varētu būt stalts lepnums saimniekot savā zemē.
Varbūt prasme atpazīt un piemeklēt dabas veltes katrai dzīves vajadzībai un arī svētku galdam. Latvietis ar dabu ir kā podiņš ar vāciņu, kā sens laulāts pāris. Taču paradoksāli: kamēr ideoloģiski dabas vērtības turam augstu godā, patiesi vērtīgu un dabisku vietu Latvijā ir palicis maz. Pēc vairāku gadu pētījumiem un vairāk nekā 1,3 miljoniem apzinātu un aprakstītu hektāru "dabas skaitīšanas" rezultāti atklāja dabisko platību un sugu izzušanu Latvijas ainavā. Šķiet, pastāv iespēja, ka tuvībā dabai esam alojušies un patiesībā tās ir vienvirziena attiecības.
Ap Dabas atjaunošanas regulu, līdzīgi kā ar daudziem citiem "dabiskiem" likumiem un ierosinājumiem, ir bijis daudz saasinātu viedokļu. Dažādos veidos šī regula ietekmēs mūs visus, tāpēc būtu tikai dabiski izzināt, kas ir tās pamatā.
DABAI BŪT VAI NEBŪT?
Dabas atjaunošanas regulas pieņemšana Eiropas Savienībā šajā gadā ir nozīmīgs pavērsiens dabas aizsardzības jomā. Regula ir īpaša ne tikai tāpēc, ka tās saturs ir vairākos aspektos unikāls, bet arī tāpēc, ka tās pieņemšana ir bijusi strīdīga un līdz pat pēdējam brīdim bez garantijas. Ceļš, līdz regula stājās spēkā, ir bijis garš un daudzu diskusiju pavadīts. Tajās izpaudās gan politiska neizlēmība, gan nepieciešamība ņemt vērā dažādas intereses, gan steidzamā vajadzība saglābt dabas daudzveidību Eiropā.
Regulas pirmsākumi rodami 2019. gadā, kad Eiropas Komisija vienojās par zaļo kursu kā Eiropas stratēģisko virzienu. Savā būtībā tas nav kāds sveša stūrmaņa ieņemts kurss, bet gan kopīga visu ES dalībvalstu vienošanās par klimatneitrālāku, līdzsvarotāku un sociāli taisnīgāku dzīvi šajā ģeopolitiskajā reģionā. To šķiet svarīgi pateikt, jo daudzās sarunās zaļais kurss tiek paļāts – it kā runātu par pārāk ciešu kodīgas vilnas džemperi, ko drausmīgi negribas vilkt, bet vecāsmātes priekam jāpacieš. Pieņemtā regula ir viens no elementiem ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Stratēģija cer panākt, ka pēc pieciem gadiem 30% ES sauszemes un jūras teritoriju būs aizsargātas un trešdaļai no šīm teritorijām būs stingras aizsardzības statuss. Taču ar platību aizsardzību vien nepietiek, ja ņem vērā, ka vairāk nekā 80% Eiropas dzīvotņu šobrīd ir sliktā stāvoklī. Redzot nepieciešamību pēc vienota ietvara, lai apturētu dabas noplicināšanos kopumā, ne tikai aizsargājamajās vienkopus teritorijās, Eiropas Komisija izstrādāja konkrētāku priekšlikumu dabas atjaunošanai. Šis ietvars – Dabas atjaunošanas regula – satur reālus, juridiski saistošus mērķus, kā atjaunot Eiropas izzūdošās dabas vērtības un nepieļaut to turpmāku degradēšanos. Tātad regula nav nekas jauns, bet iekļaujas un sader ar citiem jau spēkā esošiem dokumentiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!