Ar dziesmu atver sirdi
Jau ceturto gadu Ziemassvētku gaidās Rīgā notiek labdarības maratons Dod pieci, tā ietvaros trīs dīdžeji – Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Aleksis Vilciņš – teju nedēļu pavada speciāli šim notikumam veidotā stikla studijā, atskaņojot klausītāju par ziedojumiem izvēlētās dziesmas. Ik gadu tiek izvirzīts atšķirīgs ziedojumu mērķis, piesaistīta cita organizācija šī mērķa īstenošanai un veidota informatīvā kampaņa sabiedrības izglītošanai. Šogad pirmo reizi studija novietota Doma laukumā pie Ziemassvētku tirdziņa, kur tā darbosies līdz pat sestdienai,
Toms Grēviņš atzīst, ka nevar savstarpēji salīdzināt aizvadīto gadu pieredzi, jo "katra reize ir kā jauns ceļojums, pilnīgi citāds". Protams, sadzīviskie risinājumi un kaut kādas praktiskās mācības tiek gūtas, tomēr, viņaprāt, šai pieredzei tā īsti nekad nevar būt gatavs – nedz slodzei, nedz arī tam, ka kāds stāsts novedīs līdz asarām. "Nekad nav bijis tā, ka tā summa, kura beigās parādās, būtu nākusi viegli: katru reizi bija brīži, kad domājam – kaut kas neiet," atzīst radio dīdžejs, tomēr piebilst, ka visgrūtāk bijis pirmajā gadā – gan pašiem fiziski izturēt, gan cilvēkus piesaistīt idejai. "Mums sākumā bija tikai 90 dziesmu saziedots, kas pietika labi ja vienam vakaram un vēl nedaudz rezervei nākamajam rītam," viņš atceras.
Šajā gadā Dod pieci maratons pievērsies to ģimeņu atbalstam, kuras izlēmušas uzņemt pie sevis bērnunamu bērnus, – Latvijas Radio jau ilgāku laiku strādā pie jautājumiem, kas skar "sistēmas bērnu" pieredzi, līdz ar to sabiedrība daļēji jau ir sagatavota šādai sarunai.
Taujāts par šī gada pavērsieniem tieši saistībā ar cilvēku jau izvēlētajām dziesmām, Grēviņš dienu pirms došanās uz slēgto stikla studiju atzīst, ka šajā ziņā ik gadu var ieskatīties tādā kā mūsdienu mūzikas spogulī un "izskatās, ka šis ir milzīgs Intara Busuļa gads". "Skaidrs, ka viņš ir savā slavas zenītā, bet, ka tik izteikti, to nebiju gaidījis," atzīst dīdžejs.
Labdarības pasākumam gan nav definēta kāda noteikta mērķauditorija. "Mēs atskaņojam pilnīgi visas dziesmas, neierobežojot žanru," uzsver Grēviņš un vienlaikus gan pieļauj, ka dziesmu pieteicēji, visticamāk, ir vecāki par ikdienas pieci.lv klausītāju loku. "Es pieļauju, ka vecumā no 12 līdz 15 gadiem tie pieci eiro ir krietni svarīgāka naudas vienība nekā jau 18 vai 40 gados, jo īpaši rīdziniekiem, kuriem tas nozīmē kino biļeti vai pusotru aliņu krogā," pārdomās dalās viens no maratona līderiem, atminoties gan, ka arī bērni mēdz piedalīties šajā pasākumā ar skolu iniciatīvām, gada garumā kopīgi krājot melnos centiņus.
"Ziemassvētki ir došanas laiks, un tas, kas Dod pieci atšķir, ka mēs iedodam vēl vairāk tajā ziņā, ka tu nevis iemet tikai šo ziedojumu, bet uzspēlē arī savu mīļāko melodiju visiem cilvēkiem. Un kas tad mums kā muzikālai tautai var būt vēl foršāks?" teic Grēviņš.
Trīs gados šo aktīvo radio cilvēku un viņu draugu kopīgā iniciatīva spējusi piesaistīt gandrīz 391 tūkstoti eiro, kas ticis izlietots gan dāvanām vientuļiem pensionāriem, gan vēža slimnieku rehabilitācijas nometnēm, gan to ģimeņu atbalstam, kuras audzina bērnu ar īpašām vajadzībām. Šogad rudenī Dod pieci komanda novērtēta arī starptautiskā līmenī, par līdz šim akcijā paveikto saņemot Eiropas pilsoņu balvu.
Labdarība un izklaide?
Iespējams, Ledus spaiņa (Ice Bucket Challenge) pasaules trakums, kad simtiem starptautisku slavenību un pat politiķu kameras priekšā ļāvās ledaina ūdens gāzienam pār savu galvu labdarības vārdā, mūs nekad līdz galam nav pārņēmis un nepārņems, tomēr kādai citai tradīcijai esam pieslēgušies visai organiski. Par izklaides pasākuma savietojamību ar cēliem labdarības mērķiem netieši stāsta arī Rīgas Starptautiskā Rotari kluba biedri, kuru nu jau 10. reizi rīkotais Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens šogad Vecrīgā pulcēja vairāk nekā tūkstoti dalībnieku.
Kā norāda Rotari kluba pārstāve un ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse, skrējēju vēlme un aktivitāte ik gadu tikai augusi un vienīgā sūdzība no dalībniekiem bijusi, ka skrējiens pārāk ātri beidzies. Organizatori gan sprieduši par iespējām pagarināt pusotra kilometra garo maršrutu, tomēr izšķīrušies tā nedarīt, jo «šis pasākums tomēr nav par sportiskiem sasniegumiem, bet gan primāri labdarība un iespēja būt kopā ar draugiem un ģimeni». Viņasprāt, cilvēki atkārtoti izvēlas pievienoties vecīšu skrējienam, jo ir pieņēmuši šo pasākuma formātu, uzticas izvēlētajam labdarības partnerim, jau atpazīstamam zīmolam šajā jomā – Ziedot.lv –, kā arī faktam, ka nemainīgi gadu no gada savāktā summa pilnībā tiek novirzīta labdarības mērķim. Kopumā šo desmit gadu laikā skrējienos piedalījušies 6600 Ziemassvētku vecīšu un savākti ap 130 tūkstošiem eiro.
Domājot par nākotnes plāniem, Ķirse norāda: "Ir kur augt. Madridē vienlaikus ar Rīgas vecīšu skrējienu notika lielākais tāds skrējiens ar gandrīz septiņiem tūkstošiem Ziemassvētku vecīšu. Uz to mēs varam vēl tiekties." Pēc līdzīga principa nu arī Ventspilī iecerēts labdarības skrējiens tieši pirms Ziemassvētkiem – par 23. decembrī Piedzīvojumu parka skrējienā gūtajiem ienākumiem paredzēts iegādāt īpaši pielāgotu darba vietu – galdu un krēslu – mazajam ventspilniekam Tomam, kurš retas un smagas slimības iespaidā nevar apgūt ne sēdēšanu ne rāpošanu.