Statuju pasaulē Dāvidam ir aptuveni tāds pats statuss kā Monai Lizai gleznu pasaulē, raksta The Guardian. Ik gadu apbrīnot šo renesanses laika šedevru Florencē ierodas aptuveni 1,5 miljoni tūristu. Turklāt viņiem tiek piedāvāti pat divi Dāvidi (ja neskaita simtiem tūkstošus mazo dāvidiņu, kurus tirgo suvenīru pārdevēji un amatnieki). 5,17 metru augstās statujas oriģināls kopš 1873. gada novietots muzejā Galleria dell’Accademia, bet steidzīgākajiem tūristiem ir gana arī ar kopiju, ko var aplūkot laukumā, kas saucas Piazza della Signoria.
Mākslas vēsturnieki vēl mūsdienās mēdz strīdēties, kura definīcija ir pareizāka – vai Mikelandželo radīja Dāvidu, vai arī Dāvids radīja to Mikelandželo, kurš vēlāk kļuva par leģendu un sava laikmeta mākslas simbolu. CNN norāda, ka taisnība ir gan vienai, gan otrai pusei. Par to, ka Florencē jābūt lielai Dāvida statujai, vietējās varasiestādes vienojās vairāk nekā sešdesmit gadu, pirms šo uzdevumu uzticēja tolaik 26 gadus vecajam māksliniekam, kurš ne tikai attaisnoja, bet arī pārpildīja uz sevi liktās cerības.
Oficiālie Dāvida statujas atklāšanas svētki notika 1504. gada 8. septembrī, taču, kā raksta History.com, tie nebija īpaši pompozi. Galvenokārt jau tāpēc, ka meistardarbs paredzētajā vietā bija nogādāts pāris mēnešu iepriekš, bet Mikelandželo vēl bija nepieciešams laiks, lai pieslīpētu pēdējās nianses tā, lai mākslas darbs pilnībā atbilstu tā novietojumam. Lai gan šī procesa laikā statuju, mākslinieku un viņa palīgus aizsedza aizslietņi, drošības pasākumi nebija tik strikti, lai aiz tiem nevarētu ielūkoties ikviens gana ziņkārīgais. Vārdu sakot, ažiotāža bija noplakusi un nebija salīdzināma ar 1504. gada maiju un jūniju, kad milzīgo, vairāk nekā 5,6 tonnas smago statuju pa Florences šaurajām ieliņām transportēja no darbnīcas uz laukumu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!