Fiasko, izgāšanās, arī katastrofa – ar šādiem vārdiem amerikāņu mediji pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā aprakstīja peripetijas ap Kleopatras filmēšanu, raksta Reader’s Digest. Jau neilgi pēc darba sākšanas 1960. gada septembrī kļuva skaidrs, ka nekas nenorit tā, kā iecerēts, toties nauda kūst kā sniegs pavasara saulītē. Filmēšana tika apturēta, nomainīts režisors un pāris aktieru, nācās rakstīt jaunu scenāriju, visa grupa pārcēlās no Anglijas uz Itāliju, taču arī tur valdīja bardaks. Galvenās zvaigznes Elizabetes Teilores (viņai pienācās tiem laikiem neiedomājamais miljons dolāru lielais honorārs) prasības, kaprīzes un mīlas dēka ar aktieri Ričardu Bērtonu visu procesu padarīja vēl haotiskāku. Taču 20th Century Fox ieguldīja aizvien lielākus līdzekļus filmas tapšanā, un tās budžets no sākotnējiem diviem miljoniem dolāru pieauga līdz 44 miljoniem (mūsdienās tie būtu 432 miljoni dolāru), raksta Daily Mail.
1963. gada 12. jūnijā notika Kleopatras pasaules pirmizrāde Ņujorkā. Kritiķi sākumā nolīdzināja šo lenti līdz ar zemi, vēršot uzmanību gan uz vēsturiskajām aplamībām, gan saraustīto sižetu (kā gan citādi varēja būt, ja no sākotnējām piecām stundām un 25 minūtēm tās ilgums tika saīsināts līdz trim stundām un 12 minūtēm?). Skatītāji Kleopatru gan uzņēma ar sajūsmu, taču lielākoties tāpēc, ka vēlējās palūkoties uz zvaigžņoto galveno varoņu pāri, un pagāja labs laiks, līdz studija atpelnīja šajā projektā ieguldītos līdzekļus.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!