Lieldienas kā Ziemassvētki

Esi tik aprobežots, ka nav vērts pat tādam kaut ko stāstīt?

Smuks tu neesi, bet glups gan!

Vo istine voskres tov.stalin

Šo rakstu varēja vispār nepublicēt, viens tukš blā, blā, blā! Kāda mums daļa, cik olu apēd ASV?

Dēj jau gan ,tikai tādas mazmazītiņas...

Kāds no senajiem šumeriem vai kādas citas senas tautas, cik var saprast :D Kristīgā baznīca ne jau tikai baznīcas cēla pirmskristiešu svētņīcu vietā, arī leģendas pārvērta par kristiešu leģendām. Kad tā pameklē, kas tad tur īsti ir bijis ar seno Eostri vai Ištaru, vai Astarti utml. un ar viņu svētkiem (šobrīd sauktiem par Lieldienām latviski vai easter angliski), kas tur ir ar olu krāsošanu, tad labāk likties mierā un izbārstīt pagalmā vai čibās bērniem nevainīgas šokolādes olas, lai priecājas kā rakāties pagātnē, kas nebūt neapstājas pie notikumiem pirms pāris tūkstošiem gadu. Bet nu jā- leģenda par Kristu un ap to saistītie datumi kļūst skaidrāki gan. Every year, the priests of Ishtar would impregnate young virgins on an altar dedicated to herself and her husband. The children were born on Christmas, and the next year they were sacrificed in the Easter’s Sunday at the sunrise service. The priests would take Ishtar’s eggs and dye them in the blood of the sacrificed children.

Baznīcu varētu interpretēt kā slimnīcu, kur visi vienojušies ap ārstu (Kristu), lai dziedinātos. Slimnīca nav rožu dāŗzs un arī slimnieki ir ar dažādām ielaistām slimībām (dažs varbūt pat ar mantkārību, skaudību, nesātību, dusmām utt. tāpēc arī baznīcās gājēji ir grēcinieki, lai gan to starpā ir arī svētie, kuri par tādiem kļūst ne jau savas izcilības dēļ, bet smagas pārtapšanas rezultātā - pateicoties Dieva palīdzībai). Viņus tomēr vieno vairāk vai mazāk apzināta un godīga vēlme ārstēties (runa, protams, nav par tādiem, kuri apzināti liekuļo). Turpretī slimniekam, kurš pat neatzīst savu slimību (grēku) palīdzēt ir daudz grūtāk.. Šādu slimniekus statusā patlaban atrodas liela daļa sabiedrības!!!! Kas notiek, kad šīs slimnīcas (reliģiskie veidojumi) tiek apkarotas (ateismā), - mēs redzējām Padumjajā savienībā, Ķīnā un Kambodžā: neredzēta vēriena nelaimes un vardarbības. Mūsdienu pasaulē pamazām pieaug izvirtība un vardarbības līmenis. Tas daudzkārt pārsniedz viduslaikus un jaunos laikus. Turklāt atšķirībā no senlaikiem mūsdienu cilvēks ir augsti izglītots, bet tas viņu neglābj no slimībām (grēkiem)! Vai ne? Bez reliģijas nav stabilas morāles! Ja pieņem, ka ļaunas un labais ir cilvēka subjektīvajā kompetencē - tad kas kādam izdevīgi tas arī būs labs, kas neizdevīgi - tas ļauns! Tādējādi postmodernajā sabiedrībā, nonākuši esam līdz morālajam relatīvismam - un tas arī ir iemesls korupcijai un citiem ļaunumiem - katrs dara ko grib - cits slepkavo, cits zog, cits mauko, cits nodarbojas ar perversijam un stieg atkarībās. Bez Dieva izveidot un uzturēt universālu ētiku nevar. Tāpēc metīsim augstprātību pie malas un sāksim iedziļināties dzīves jēgas un morāles jautājumā pēc būtības! Dievs ir REALITĀTE nevis teorija!

Daudzās reliģijās svin pavasara svētkus - jo tie simbolizē dzīvības uzvaru pār nāvi – jo pavasaris uzvar ziemu (piemēram, senie Ozīrisa, Dumuzi, Tammuza, Atisa, Dionīsa, Dēmetras u.c. kulti)! Svētku rotājumos dzīvības un auglības uzvaru par nāvi simbolizē pūpoli, zaļumi, zaķi un olas! Ola - jauna dzīvības sākuma simbols! taču Kristus ir šo rituālu, simbolu un cerību kulminācija un PIEPILDĪJUMS. Pats Dievs ir nācis pie cilvēkiem kā Kristus, lai ar savu nāvi izpirktu cilvēces grēkus un pavērtu tiem, kuri viņam tic un nožēlo grēkus, - ceļu atpakaļ pie Dieva - citā pasaulē, citā dimensijā, ko mēdz saukt reliģiskā terminā - par paradīzi.. Nekādas "zemes paradīzes" - ne komunisms, ne liberālā tirgus sabiedrība, ne anarhisms, ne tehnokrātiska civilizācija - neapmierina cilvēku pilnībā. Cilvēķs tiecas pēc kaut kā vēl augstāka un pilnīgāka - tas ir pēc Dieva. Kristīgajā ticībā mēs pārliecināmies, ka Dievs - sadzirdējis cilvēku cerības un lūgumus - pats nāk pie viņiem! Un tā ir LIELDIENU svētku noslēpuma būtība!