Gadumija tuvojas straujiem soļiem un līdz ar to arī ierastās darba ballītes un privātās svinības. Tā nu iegājies, ka teju katrā šādā pasākumā pa kādam dalībniekam krietni pārvērtē sava ķermeņa spējas absorbēt alkoholu, jautrā dejā notriec no kājām kolēģi vai neveiklas kustības dēļ aplej ar dzērienu priekšnieka svētku apģērbu. Šo incidentu neatņemama sastāvdaļa ir sevis šaustīšana nākamajās dienās.
Pēc šādiem apkaunojošiem notikumiem labākais ceļš psiholoģiskās labsajūtas saglabāšanai būtu pēc iespējas ātrāk aizmirst notikušo. Taču tā vietā prāts atgriežas pie neglītajām situācijām un pārcilā tās vēl un vēl. Kādēļ tā? Kādēļ prāts tik ļoti moka mūs? Iespējams, beidzot zinātnieki raduši atbildi uz šo jautājumu.
IEJŪTAS CITU ĀDĀ
Jaunā pētījumā noskaidrots, ka cilvēka smadzeņu jaunākās, attīstītākās daļas, kas ir atbildīgas par socializāciju, ir cieši savienotas ar senāku smadzeņu daļu, kas saistīta ar baiļu apstrādi. Abi reģioni atrodas pastāvīgā dialogā, tādēļ prātā nemitīgi šaudās visdažādākās domas.
Tās patiesībā liecina, cik labi ir attīstījusies cilvēku spēja iztēloties to, ko citi varētu domāt un just. Būtībā šī sadarbība ļauj mums iejusties citu cilvēku ādā. Tomēr dažkārt mūsu smadzeņu senais baiļu centrs iesaistās pārāk intensīvi, tādēļ domas kļūst mokošas, teikts žurnālā Science Advances publicētajā ziņojumā.
"Smadzeņu daļas, kas ļauj mums to izdarīt, atrodas reģionos, kas nesenā evolūcijas periodā ir paplašinājušies, un tas nozīmē, ka viss šis process ir salīdzinoši nesens," ziņojumā skaidro pētījuma līdzautors un Ziemeļrietumu universitātes Feinberga Medicīnas skolas neirozinātnieks Rodrigo Braga, "būtībā mēs ieliekam sevi kāda cita prātā un izdarām secinājumus par to, ko šī persona domā, kaut īsti to nemaz nevaram zināt."
MODERNAIS AR PIRMATNĒJO
Par socializāciju atbildīgās smadzeņu daļas ir saistītas un pastāvīgi sazinās ar mazāk attīstītu un vecāku cilvēka smadzeņu daļu – amigdalu. To bieži sauc par mūsu "ķirzakas smadzenēm", jo amigdala galvenokārt ir saistīta ar draudu identificēšanu un baiļu apstrādi. Sastopot čūsku vai kādu plēsēju, pirmatnējā smadzeņu daļa iedarbina fizioloģisko un emocionālo reakciju, piemēram, nosvīdušas plaukstas un paātrinātu sirdsdarbību.
"Amigdala ir atbildīga par sociālo uzvedību, piemēram, bērnu audzināšanu, romantisku attiecību veidošanu, agresiju un orientēšanos sociālajā hierarhijā," skaidro Braga, "iepriekšējie pētījumi ir atklājuši amigdalas un sociālā kognitīvā tīkla līdzaktivizāciju, taču mūsu pētījuma pienesums ir pierādījums, ka komunikācija notiek vienmēr."
IEPRIEKŠ NEPAMANĪTAIS
Jaunajā pētījumā amerikāņu pētnieku komanda atklāja, ka saikne starp jaunākajām un senākajām cilvēka smadzeņu daļām atrodas noteiktā amigdalas daļā, ko sauc par mediālo kodolu. Viņiem to izdevās pamanīt, izmantojot funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI). Šī neinvazīvā smadzeņu attēlveidošanas metode var izmērīt smadzeņu darbību, nosakot pārmaiņas skābekļa līmenī asinīs. Pētījuma līdzautors Kendriks Kejs no Minesotas Universitātes ieguva fMRI datus no sešu dalībnieku smadzenēm. Šie augstas izšķirtspējas skenējumi ļāva komandai redzēt informāciju par sociālo kognitīvo tīklu, ko zemākas izšķirtspējas smadzeņu skenēšana nebija atklājusi.
Atklājumam var būt nozīmīga loma arī medicīnā. Zinātnieki varētu to izmantot, lai mazinātu trauksmes un depresijas simptomus, stimulējot jaunākos smadzeņu reģionus, kas atrodas tuvāk galvaskausam, un nemēģinot tieši sasniegt dziļi smadzenēs esošo amigdalu.