ASV Konstitūcijā ir skaidri noteikts, ka valsts un reliģija ir nošķirtas lietas, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ diplomātiskās attiecības starp ASV un Vatikānu tika nodibinātas tikai 1984. gadā – tātad četrus gadus pēc vēsturiskās Jāņa Pāvila II tikšanās ar toreizējo prezidentu Džimiju Kārteru, skaidro ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR).
Interesanti, ka audiencēs pie dažādiem pāvestiem Vatikānā vairāki iepriekšējie Savienoto Valstu prezidenti gan bija pabijuši – gan Vudro Vilsons, gan Dvaits Eizenhauers, gan Džons Ficdžeralds Kenedijs (pirmais katoļu ticībai piederošais prezidents valsts vēsturē, tagad viņam piebiedrojies arī Džo Baidens). Tomēr vispārējais noskaņojums amerikāņu sabiedrībā ilgāku laiku bija tāds, ka ar Svēto krēslu nevajag uzturēt pārāk ciešas attiecības, jo, ņemot vērā ievērojamo katoļu skaitu ASV (pēc Pew Research datiem – ap 20% pieaugušo iedzīvotāju), Vatikāns varētu mēģināt Vašingtonai uztiept savu gribu.
Šo ledu lielā mērā lauza vien 1978. gada 16. oktobrī par pāvestu ievēlētā bijušā Krakovas arhibīskapa Karola Vojtilas, vēlāk pontifika Jāņa Pāvila II, nedēļu ilgā vizīte ASV. Tās kulminācija tika sasniegta 1979. gada 6. oktobrī, kad pāvestu Baltajā namā sagaidīja ne tikai prezidents Kārters un citas augstākās ASV amatpersonas, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku liels ļaužu pūlis. Līdzīgi bija arī citās valsts pilsētās, kurās pabija pāvests.
27 gados, ko Jānis Pāvils II pavadīja Romas pāvesta statusā, viņš ASV ieradās piecās oficiālās vizītēs, bet vēl divas reizes caurbraucot, kad Aļaskā pāvestam, kurš nebaidījās no gariem ceļojumiem, nācās pārsēsties no vienas lidmašīnas reisa citā.
JĀNIS PĀVILS, SUPERZVAIGZNE
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4. - 10. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!