Tiesības bez zelta riņķiem

Situāciju vēlas mainīt resursu centrs sievietēm Marta, kas sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv jūlijā sāka vākt parakstus par juridisku aizsardzības ieviešanu arī nereģistrētās attiecībās. "Ir ļoti daudz pāru, kuriem ir kopīga saimniecība, finanses un kopējas intereses, bet vienīgais, ko viņi dažādu iemeslu dēļ nav izdarījuši, ir došanās uz dzimtsarakstu nodaļu vai baznīcu. Sabiedrība attīstās, izaug un pieņem dažādus attiecību modeļus. Šobrīd izplatīts ir tāds modelis," stāsta Martas juriste Izita Kļaviņa. Centra aktīvisti aicina Civillikumā ieviest paplašinātu definīciju ģimenes jēdzienam, nosakot, ka to veido ne tikai laulībā balstītas attiecības. Iniciatīvā tiek rosināts, ka par ģimeni jāuzskata arī tādi pāri, kurus saista gan emocionālas un finansiālas attiecības, gan kopdzīve vai kopīgi bērni. Ja priekšlikuma rosinātājiem interneta vietnē izdosies savākt 10 000 parakstu, to nosūtīs izskatīšana Saeimā. Paņēmienus, kā tieši pierādīt partnerattiecību pastāvēšanu, iniciatīvas autori atstāj likumdevēju ziņā, taču mūsdienu sabiedrībā vajadzība pēc šādām pārmaiņām kļūstot arvien akūtāka. "Manuprāt, Latvija ļoti baidās skaļi pateikt: jā, mums ir nereģistrētās attiecības un to vajag risināt," piebilst Kļaviņa. Martas galvenais mērķis, nākot klajā ar šo iniciatīvu, ir aizsargāt sievietes, kuras spiestas dzīvot partnerattiecībās, jo tāda ir tā dēvēto vīriešu izvēle. "Mēs ar savām klientēm esam runājuši par to, kas tad traucē reģistrēties. Lielākoties reģistrēties nevēlas vīrieši, kuri izmanto to, ka nereģistrētās attiecībās sieviete un bērnu māte ir faktiski atkarīga no viņa. Ja abi ir reģistrējušies, tad uzreiz jāuztraucas, vai tikai sieva kaut ko nevar pieprasīt," stāsta juriste Kļaviņa. Viņa uzskata, ka juridiskās aizsardzības ieviešana nereģistrētās attiecībās, iespējams, veicinās arī lielāku precētu pāru skaitu. Proti, šāds regulējums no laulības varētu noņemt drūmo atbildības nastas ēnu, kas nereti cilvēkus biedē un attur no kāzām, jo tagad atbildību nāktos nest arī nereģistrētās attiecībās.Tāpat Martas speciālisti ikdienā saskaras ar neapskaužamā situācijā nonākušām sievietēm, kuras nereģistrētas attiecības izvēlējušās labprātīgi. Viens no skaudrākajiem gadījumiem bija kādai 82 gadus vecai pensionārei, kuru mirušā dzīvesbiedra bērni meta āra no pašas iekoptās saimniecības. Kopdzīvi ar šo vīrieti viņa uzsāka apmēram 40 gadu vecumā, kad mūžībā bija aizgājusi viņa pirmā sieva. Četrdesmit gadus vēlāk, pēc sievietes dzīvesbiedra nāves, ieradās bērni no viņa pirmās laulības un pensionārei lika pamest šo māju. "Man šai sievietei nācās pateikt, ka, neskatoties uz to, ka viņi abi kopā bija cēluši savu mitekli, iekopuši dārzu, stādījuši tur rozes un kopuši lopus, viņai tā vieta bija jāpamet un jāpārvācas uz kaut kādu dzīvoklīti, jo viss bija reģistrēts uz vīrieša vārda un viņai uz to nebija nekādu tiesību," stāsta juriste.Labklājības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka pašreiz nereģistrētās attiecībās dzimuši bērni tiek nostādīti sliktākā situācijā, jo vecāku šķiršanās gadījumā viņi ir mazāk aizsargāti. "Ja Latvijas valsts uzskata, ka visi bērni ir vienlīdz aizsargājami un svarīgi, tad vismaz bāzes regulējums ārpus laulības attiecībās ir jāievieš. Oponenti var teikt, ka, skolās, vairāk mācot ticību un turoties pie tradicionālajām vērtībām, šo tendenci var mainīt, bet, manuprāt, ātrāk ir nodrošināt šādu nereģistrētu pāru aizsardzību, nekā izmainīt sabiedrības rīcības," norāda ministre. Noraidošā attieksme pret juridisku aizsardzību neprecētiem pāriem, iespējams, esot skaidrojama ar bailēm, ka šī iniciatīva ir pirmais solis ceļā uz viendzimuma attiecību legalizāciju.Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, aicināts izteikt savu viedokli par manabalss.lv ierosināto iniciatīvu, ar preses sekretāres Līgas Ādamsones starpniecību norāda vien to, ka "sievietēm un bērniem jābūt aizsargātiem, tomēr neredzu nepieciešamību veidot jaunu ģimenes definīciju".Visu rakstu par ierosināto iniciatīvu lasiet 16.augusta žurnālā Sestdiena!