Būs jātaisa rentgens – ar šādiem ārstu vārdiem droši vien saskāries gandrīz katrs pacients, un visiem ir skaidrs, ka šajā gadījumā viena pavisam konkrēta cilvēka uzvārds jau ir kļuvis par sugasvārdu. Bet «taisīšana» nozīmē to, ka nāksies fotografēt cilvēka iekšējos orgānus un kaulus, izmantojot īpašu tehnoloģiju, kuras efektivitāti atklāja 1845. gada 27. martā Lennepā (tolaik Prūsijā) dzimušais Vilhelms Rentgens.
Atklāsme, kā jau bieži vien tolaik zinātnē gadījās, radās teju vai nejauši, pētot pavisam atšķirīgus fizikālos procesus. Interesanti, ka līdz pat mūža beigām Rentgens uzstāja, ka viņa atklātais starojums jāsauc par X stariem (tradicionālajā matemātikā un fizikā ar X apzīmē nezināmu lielumu). Valstīs, kur dominējošā bija angļu valoda, šis termins – X-rays – ir vispārpieņemts. Taču vācieši, vēloties godināt savu tautieti, starojumu nosauca Rentgena vārdā, un vēlāk šis nosaukums iesakņojās Eiropas austrumu daļā – ne tikai slāvu, bet arī latviešu, lietuviešu un igauņu valodās.
Pateicoties tam, ka pieticīgais, finansiāli labi nodrošinātais un arī slavu un mirdzošas starmešu gaismas nealkstošais Rentgens savu atklājumu nepatentēja (arī Nobela prēmiju – 50 000 zviedru kronu, kas mūsdienās būtu vairāk par 1,3 miljoniem eiro, – viņš ziedoja Virburgas Universitātei), tas jau līdz XX gadsimta sākumam bija kļuvis par modes kliedzienu visā pasaulē un nereti izmantots šovbiznesa nolūkos. Bija jāpaiet vēl pusgadsimtam, lai saprastu, ka bieža atrašanās rentgenstaru iedarbības zonā cilvēkiem ir kaitīga un var novest pie dažādām kaitēm, arī onkoloģiskajām slimībām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!