Rinkēvičs nav pirmais Vienotības politiķis, kurš ar saviem tvītiem piesaistījis starptautisku uzmanību. Pēc homofobiskiem izteikumiem Twitter pērn amerikāņu laikraksta New York Observer slejās nonāca Vienotības Kandavas novada nodaļas vadītāja un toreizējā partijas valdes locekle Inga Priede. Uz Twitter lietotājas Kristas Baumanes ierakstu, ka homoseksuāli orientēti cilvēki ir spiesti bēgt uz ārzemēm, Priede atbildēja: "Paldies Dievam! Vācieši savulaik izšāva. Uzlabosies dzimstība." Šis izteikums nepalika bez citu Vienotības biedru ievērības. "Ingas Priedes izteikums ir kategoriski nepieļaujams un ir pretrunā ar Vienotības nostāju," savā Twitter kontā drīz vien rakstīja partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Priede pēc notikuša atvainojās visiem, kuri "pārpratuši viņas teikto", un atkāpās no Vienotības valdes locekles amata. Tagad viņa atzīst, ka ar pašreizējo pieredzi būtu kārtīgāk apdomājusi, pirms rakstītu šo tvītu: "Bieži vien sarunas laikā iekarstot un uzrakstot kaut ko konkrētam cilvēkam, neaizdomājies, ka tas aiziet daudz plašākā lokā."
Vietēja mēroga skandālu pirms dažiem mēnešiem piedzīvoja arī Latvijas Televīzijas raidījuma 1:1 vadītāja Inga Spriņģe. Pirms gulētiešanas viņa ar vienu teikumu iesaistījās Twitter diskusijā par policijas darbiniekiem. Uz kāda Twitter lietotāja retorisko jautājumu "Kāpēc policijā ņem darbā idiotus?", žurnāliste atbildēja: "Tāpēc, ka gudri un izglītoti cilvēki par tādu algu policijā nestrādā." Nosūtījusi šo tvītu, Spriņģe devās pie miera. Nākamajā dienā žurnāliste uzzināja, ka šis ieraksts izraisījis lielu ažiotāžu un viņa ir nokļuvusi ziņu virsrakstos.
Spriņģe atvainojās par savu vispārinošo tvītu un izdzēsās no Twitter. "Es to izdarīju ne tikai šā gadījuma dēļ. Tas bija iekšēji briedis lēmums, par ko biju runājusi arī ģimenē. Twitter ir ļoti daudz negatīvā, cilvēki tur norāda tikai uz trūkumiem. Lielā mērā Twitter es pielīdzinu interneta komentāriem." Pēc divām dienām, kādas draudzenes rosināta, viņa tomēr atjaunoja savu Twitter profilu un vēlreiz visiem atvainojās. "Es pati nezināju, cik liels troksnis ir sacēlies. Man piezvanīja draudzene un teica, lai atjaunojos, citādi man vienmēr to pieminēs," stāsta Spriņģe.
Latvijas Sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas vadītāja Dagnija Lejiņa uzskata, ka Twitter ietekme tomēr nav pārvērtēta. Lai arī šajā sociālajā tīklā patlaban reģistrējušies tikai 5,9 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nereti tā ietekme sniedzas krietni tālāk.
Lejiņa norāda, ka sociālajos tīklos lielāku ievērību gūst tie cilvēki, kas ir aktīvi viedokļa paudēji arī reālajā dzīvē. "Twitter ir ļoti spēcīgs reputācijas veidošanas instruments, ja vien to izmanto pareizi." Taču par savas digitālās pēdas nospiedumu nopietni jāpiedomā arī ierindas pilsoņiem. Cilvēku privātā dzīve mūsdienās kļūst arvien publiskāka, tādēļ ikvienam jārēķinās ar to, ka sociālajos tīklos publicētas bildes no vētrainām ballītēm kādu dienu, visticamāk, aplūkos arī potenciālais darba devējs. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga norāda, ka mūsdienās vismaz 95% darba devēju interneta meklētājā Google ieraksta potenciālā darbinieka vārdu un uzvārdu, cerot atrast kādu informāciju par šo cilvēku. Turklāt tas notiek neatkarīgi no tā, vai uzņēmums meklē jaunu pārdevēju vai sabiedrisko attiecību speciālistu.
Visu rakstu par to, kā izvairīties no skandāliem sociālo tīklu vidē, lasiet žurnāla Sestdiena 17.aprīļa numurā!