Neraugoties uz to, ka medijos izskanošā informācija nav ar priecīgu noti, paši eksportētāji ar pesimismu neaizraujas, meklējot jaunas noieta tirgus iespējas. Vēl pirms Krievijas atbildes sankciju ieviešanas rietumvalstu precēm šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi Latvijas eksporta apjomi ir pieauguši par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā būs turpmāk, prognozēt ir grūti, taču runāt par krīzes pazīmēm patlaban ir stipri pāragri.
Valda neziņa
Pašreizējo tirgus situāciju Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds salīdzina ar neziņu. Pēc G. Strazda teiktā, līdz septembra sākumam nekādu administratīvo šķēršļu ietekmi eksportam uz Krieviju asociāciju pārstāvošie tekstila un apģērbu ražošanas uzņēmumi nav izjutuši. Latvijas apģērbu ražošanas uzņēmumi uz Krieviju eksportē pārsvarā veļu. Veļas ražošanas uzņēmumiem Krievijas tirgus daļa, pēc G. Strazda teiktā, veido aptuveni 30% no produkcijas noieta, un lielākās problēmas var skart mazos ražotājus, kuriem liela noieta tirgus zaudējums var izrādīties sāpīgāks. No asociācijas vadītāja teiktā, pat tad, ja Krievijas tirgus tiks slēgts, tas tekstilrūpniecības nozari Latvijā neiznīcinās. Uz kaimiņvalsti tiek eksportēti tikai 7% no saražotās produkcijas apjoma.
«Diezin vai Krievija atteiksies no veļas. Saražotā veļa kaimiņvalsts Krievijas tirgū nonāks šā vai tā, kaut vai ar trešo valstu starpniecību,» optimismu vieš tekstilnozares asociācijas vadītājs. Tomēr no viņa teiktā izriet, ka eksporta nosacījumu pasliktināšanos ar Krieviju un līdz ar to arī nemieru par nākotni izjūt arī tekstila nozare, pieļaujot vērā ņemamas noieta svārstības. Proti, gada pirmajos sešos mēnešos uz Krieviju ir eksportēts apmēram tikpat, cik pērn tajā pašā laikā. «Gada sākums mums Krievijā bija veiksmīgs - strādājām ar pieaugumu. Kritiskākie mēneši bija aprīlis un maijs, kad eksporta kritums šos plusus noēda, bet jūnijā apjomi pieauga līdz iepriekšējā gada līmenim,» tirgus izmaiņas ieskicē G. Strazds. Pēc viņa teiktā, gada pirmajā pusē asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi sasnieguši apmēram 285 miljonus eiro jeb par kādiem 2% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Saistībā ar situācijas pasliktināšanos Krievijā esot sarucis eksporta apjoms uz Nīderlandi, Poliju un Vāciju. Taču tajā pašā laikā strauji audzis noiets Igaunijā, un šis valsts tirgus īpatsvars tekstilnozares eksporta portfelī ir palielinājies no 17% līdz 24%. Kā vēl vienu veiksmīgu valsti G. Strazds nosauc Čehiju, kur noieta apjoms gada laikā ir trīskāršojies. Tomēr vispārējā tirgū valdošā noskaņa raksturojama kā neziņa.
Uz citiem tirgiem
Kā viena no potenciālajām iespējām uzņēmumu finanšu rādītāju saglabāšanai ir mēģinājums preces pārorientēt uz citiem noieta tirgiem. G. Strazds atzīst, ka iespējas šajā ziņā esot, bet, lai pielāgotos citu valstu patērētāju prasībām, vienkārši nepieciešams laiks.
To, ka jaunu tirgu apgūšana nenotiek dažās dienās un prasa laiku, norāda arī a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. Šis Smiltenes uzņēmums pērn uz Krieviju eksportējis 23% no saražotā, taču šogad šis skaitlis bija sarucis līdz 19%. Piena produkcijas jomā Latvija saražo vairāk, nekā spēj patērēt, tāpēc situācija ir visai sarežģīta. Tomēr tā neesot bezcerīga. «Tirgus korekcijas būs, taču to, ka Krievijas sankciju iespaidā piena nozare varētu iznīkt, es nepieļauju,» negatīvismam neļaujas G. Mūrniece.
Jautāta par to, kuri tirgi varētu būt potenciāli labvēlīgi Latvijas eksporta palielināšanai, uzņēmuma vadītāja min Baltkrieviju un Kazahstānu. Tāpat potenciāli lielas eksporta iespējas sniedzot Īrija, kurā ir pat 400†000 Austrumeiropas iedzīvotāju, un viņi varētu labprāt iegādāties Latvijas piena produktus.
Arī pēdējā laika aktivitātes, kas saistītas ar mērķi Latvijā ražoto pārtiku nogādāt Ķīnas patērētājiem, G. Mūrniece vērtē atzinīgi, norādot, ka Latvijas uzņēmumu ražotā piena pulvera eksports uz šo valsti noteikti palīdzēs atslogot pārprodukciju vietējā piena tirgū. Taču vienlaikus Smiltenes piena pārstāve vērš uzmanību uz to, ka tirgu iekarošana nav pāris mēnešu jautājums, tam nepieciešams vismaz pusgads vai pat vairāk. G. Mūrniece atceras, ka Moldovā uzņēmums ar savu produkciju iegājis apmēram pusgada laikā, taču nepieciešamais laiks ir atkarīgs no konkrētās valsts tirgus specifikas, bet kopumā Eiropas valstu tirgos to ir iespējams izdarīt ātrāk.
Laika un finanšu resursu patēriņa ziņā daudz sarežģītāka būtu uz Krievijas tirgu daudz eksportējošās farmācijas nozares produkcijas pārorientēšana uz citiem tirgiem, kur saistībā ar dokumentu kārtošanas procedūrām produkcijas nonākšana tirgū var aizņemt gadu, divus un pat vairāk, turklāt ir nepieciešami samērā lieli finansiāli ieguldījumi.
«Ja mēs gribētu iekarot Turcijas tirgu, kur varētu produkciju realizēt līdzīgos apjomos kā Krievijā, tas būtu apmēram gadu desmit piecpadsmit ilgs darbs,» lēš a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Jāpiebilst, ka zāļu ražošanas uzņēmumam gada pirmais pusgads Krievijas un Ukrainas tirgos bijis veiksmīgākais kompānijas pastāvēšanas laikā. Salīdzinājumā ar analogu periodu pērn Olainfarm peļņa pirmajā pusgadā pieaugusi par 73% un sasniegusi 8,9 miljonus eiro. «Tas gan nenozīmē, ka viss ir labi. Ukrainas ekonomikas riski ir mūsu uzņēmuma dienaskārtībā,» atzīst Salvis Lapiņš, piebilstot, ka attiecībā uz abām pirmā pusgada veiksmes valstīm - Krieviju un Ukrainu - dažādi pavērsieni iespējami jebkurā brīdī. Viņš arī stāsta, ka plaši zināmā Krievijas rubļa vērtības samazināšanās un inflācijas pieaugums kaimiņvalstī pagaidām nav ietekmējuši Olainfarm produkcijas realizāciju, turklāt «rubļa vērtības kritums par 10% gada laikā nav nekas ekstraordinārs». Pēc S. Lapiņa teiktā, Krievijas īpatsvars uzņēmuma realizācijas apjomos kopumā samainās. 2010. gadā turp tika nogādāts 48% no Olainfarm saražotās produkcijas, taču tagad īpatsvars ir sarucis līdz kādiem 35%-37%. Kā potenciāli perspektīvi Latvijas zāļu ražotāja produkcijas noieta tirgi, pēc S. Lapiņa domām, ir Turcija, Rumānija, Balkānu valstis, kā arī Mongolija.
Novērtē atbalstu
Komentējot situāciju pēc Krievijas ieviestajiem pretpasākumiem Eiropas Savienības sankcijām, G. Mūrniece izsaka viedokli, ka šoreiz valdības rīcība ir bijusi operatīva un atbalsts jaunu noieta tirgus meklēšanā, kā arī citi atbalsta pasākumi var sniegt palīdzīgu roku tirgus stabilizēšanai.
Tiesa gan, patlaban Latvijas uzņēmēju vidū neziņa par to, kā tirdzniecības attiecības ar Krieviju veidosies turpmāk. Pēc G. Strazda domām, ja atkal tiks nonākts līdz jauniem situācijas saasinājumiem, kas nozīmētu tālāku savstarpējo sankciju eskalāciju, ļoti noderētu pasākumi, kuru rezultātā uzņēmumiem nebūtu problēmu ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Tieši apgrozāmo līdzekļu trūkums, nevis tirgus konjunktūras pasliktinājums bija galvenais iemesls, kādēļ 2009. gadā tekstila un apģērbu ražošanas sektors piedzīvoja kritumu, minētā gada pirmajos mēnešos nozares uzņēmumiem zaudējot pasūtījumus 10-15 miljonu latu (~14,2- 21,3 miljoni eiro) apmērā.
Jāpiebilst, ka līdz pagājušās darba nedēļas beigām Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas vērsušies vairāk nekā 30 dažādu jomu uzņēmumi, kuru darbību ietekmējušas Krievijas sankcijas vai Krievijas un Ukrainas konflikts, vēsta Nozare.lv.