Valdības jaunpienācējas ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) tuvākajā lokā pagaidām neoficiāli, bet izskan gatavība vērsties Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt iespējamu valsts naudas izsaimniekošanu. Ja projekts turpinātos, vērtēt maksājumu lietderību būtu grūtāk, jo tas mestu ēnu uz projektu, kas valsti reprezentē starptautiski. Tādēļ valdības otrdienas lēmuma likmes ir augstas gan amatpersonām, gan tiem, kurus varētu biedēt izmeklēšana.
Paviljona vietā - parks?
Aizvadītajā nedēļā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) par projektu atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai nosūtījusi rezolūciju, aicinot vēl reizi izvērtēt visas Latvijas līdzdalības iespējas Expo izstādē Milānā, kā arī ārpolitiskos riskus, kas saistīti ar iespējamo lēmumu nepiedalīties. To varētu uztvert kā aicinājumu mainīt ministrijas pozīciju un turpināt Expo projektu, bet bez būvniecības darbiem, kas nozīmētu vēl miljonos mērāmu sadārdzinājumu. Premjere ar savas pārstāves Aivas Rozenbergas starpniecību Dienai atgādina, ka «nekad nav mēģinājusi piesegt jebkādus izsaimniekotājus un aicināja pārtraukt konkursu par būves pārspīlētajām izmaksām». Šis komentārs tapa jau pēc Dienas publikācijas, kas atklāja uzpūsti dārgo Expo producētāju tāmi ar apšaubāmām pozīcijām.
Viens no jaunākajiem piedāvājumiem, kas iesniegts Latvijas pusei un ir Dienas rīcībā, nāk no starptautiskās aģentūras Gestalt Communications un piedāvā dārgo, sākotnēji par sešiem, vēlāk trīs miljoniem eiro novērtēto, paviljona būvniecību aizstāt ar parku, kas simbolizētu Latviju kā mežiem bagātu valsti. Nīderlandieši par 1,08 miljoniem eiro piedāvā mūsu valstij atvēlētajā teritorijā izveidot pagaidu parku no 50 kokiem, 100 dažādiem krūmiem un citiem stādījumiem. Caur parku vītos koka laipa ar sānos izvietotiem ekrāniem, kuros būtu aplūkojama interaktīva izstāde. Kā zināms, dārgo paviljonu bija iecerēts būvēt ozola formā.
Gestalt Communications vadība iepriekšējos gados īstenojusi citu valstu Expo paviljonu risinājumus, vairākkārtīgi - Nīderlandes. No tāmes redzams, ka savu radošo darbu šī kompānija novērtējusi par 219 200 eiro. Par Latvijas dalības sagatavošanai nolīgtās komandītsabiedrības Expo 2015 1,09 miljonus eiro vērto tāmi Diena jau rakstīja. Šobrīd saskaņā ar EM sniegto informāciju no tās samaksāti jau 704 022 eiro.
Ne diplomātiskas sarunas
Kad L. Straujuma pirms nedēļas speciāli tikās ar ekonomikas ministri D. Reiznieci-Ozolu, lai pārrunātu Expo projektu, premjere neesot slēpusi, ka viņai kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts premjerei būtu ļoti nepatīkami dzirdēt iebildes no Itālijas kolēģa par dalības atsaukšanu Milānas izstādē.
Maksājumi Itālijas organizatoriem ir vēl viens no būtiskiem projekta sadārdzinājuma iemesliem. Premjeres pārstāve A. Rozenberga nekomentē, vai un kādas sarunas par Latvijas dalību Expo L. Straujumai jau bijušas ar itāļu amatpersonām. Bet zināms, ka Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici bijis vizītē EM, un, lai gan amatpersonas nekomentē detaļas, neoficiāli tiek apstiprināts, ka «saruna nav bijusi diplomātiska». Dž. Polici esot bijis tik temperamentīgs, ka, bakstot ar pirkstu līdzpaņemtajās izdrukās ar ekonomikas ministres bildi, netieši brīdinājis par sekām «šīs sievietes» karjerai.
Izmeklēšana sākusies
Expo projekta izmeklēšanai izveidotā komisija ir pašā darba sākumā. No tās secinājumu smaguma būs atkarīgs, vai pie disciplināratbildības tiks sauktas atsevišķas EM amatpersonas, kas parakstījušas pieņemšanas un nodošanas aktus ar lielajām summām, iespējams, nepārliecinoties par darba uzdevuma veikšanu un reālajām izmaksām, vai ministrijas vadība spers radikālāku soli un vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Uz vairākiem pieņemšanas un nodošanas aktiem parakstu likusi EM Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktore Velta Feodorova, liecina informācija Dienas rīcībā. Viņa tiek uzskatīta par bijušā EM valsts sekretāra Jura Pūces uzticības personu. V. Feodorovas vārds izskanēja 2012. gada vasarā, kad toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) vērsās tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar, iespējams, fiktīvām pārbaudēm ietekmīgiem uzņēmējiem piederošās biogāzes elektrostacijās, no kā bija atkarīga valsts obligātā iepirkuma kvotu saglabāšana.