Kad pirms 12. Saeimas vēlēšanām reģionālās partijas nolēma pieteikt sevi lielajā politikā, vietējie līderi no Reģionu alianses un Vidzemes partijas, kuras dibināja LRA, cerēja izveidot daudz plašāku apvienību. Taču tobrīd reti kurš prognozēja LRA iespējas pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā, kurā tā ieguva astoņus mandātus. Pēc Artusa Kaimiņa izstāšanās frakcijā palikuši septiņi deputāti. Pirms vēlēšanām lokālās partijas no Jēkabpils, Talsiem, Kuldīgas un arī Latgales partija izšķīrās pieslieties stiprākajam, kāda tolaik bija Vienotība. Ja šī politiskā spēka svars Latvijas politikā mazināsies, LRA cer atgūt agrāk zaudētos sabiedrotos. LRA ir līgumattiecības arī ar vairākām nelielas ietekmes partijām, piemēram, sociāldemokrātiem, Latvijas Atdzimšanas partiju, partiju Apvienība Iedzīvotāji. LRA ir plaša pārstāvniecība pašvaldībās, kur visietekmīgākā joprojām ir topošā premjera partija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Visticamāk, arī tā cer uz tiem pašvaldību vadītājiem, kuri būs vīlušies Vienotībā, ja tā vairs nevarēs piedāvāt dažādus labumus viņu pārstāvētajām pilsētām un novadiem. Tiesa, iepriekš daži vietējie līderi atzina, ka no sadarbības ar ZZS viņus attur tas, ka tur ir ļoti liela Liepājas un Ventspils partneru ietekme, tāpēc citiem «izsisties» un kaut ko saņemt nav nemaz tik viegli.
LRA forums ar nosaukumu Izaicinājumi 2016. gadā notika laikā, kad sabiedrība jau sākusi nogurt no ieilgušās valdības veidošanas. Forumā varēja sastapt daudzus pašvaldību vadītājus, no kuriem daži bija viesa statusā, jo pagaidām nav LRA biedri. Pasākums bija labi organizēts un notika pārpildītā Babītes Kultūrizglītības centra zālē. Piņķos ir arī LRA juridiskā adrese. Forumu varēja vērot arī aģentūras LETA tiešraidē. Uz to bija uzaicināti eksperti ar autoritāti sabiedrībā. Politologs Ivars Ījabs, vērtējot LRA vietu Latvijas politikā, atzina: «Lielās un stabilās partijas, kas veido koalīciju, īpašas rīcībspējas pazīmes neizrāda. Tās strīdas, un valdībā ir ielikti konflikti. Uz tā fona veselā saprāta balss, kas nāk no pašvaldībām, ir pat vēlama.» I. Ījabs norādīja, ka arī Eiropā «politika virzās laukā no galvaspilsētām» un reģionu partijas gūst ietekmi. Politologs uzskata, ka LRA ir valsts līmeņa politikā uz palikšanu, taču tai ir jāielāgo, ka politikā liela nozīme ir cilvēkiem, - LRA ir pazīstami politiķi, taču nav līderu komandas, tāpēc pirms vēlēšanām jādomā, «kas būs jūsu sejas». Kā problēmu eksperts minēja arī to, ka jauniem politiskajiem spēkiem nav viegli pievērst sev mediju uzmanību, kā arī neskaidro LRA ideoloģiju. «Reģionu attīstība nav jūsu monopols. Jūsu tiešais konkurents Zaļo un Zemnieku savienība arī ir spējīgs kaut ko par to pateikt,» teica I. Ījabs.
Kā opozīcijas frakcijai pieklājas, tās līderi kritizēja valdošos politiskos spēkus. LRA priekšsēdis Mārtiņš Bondars ar nožēlu secināja, ka valdības partijām «nav ne ideoloģijas, ne vērtību, ja no rīta tu vari būt ar Sorosu, bet vakarā - ar Lembergu». Taču forumā izskanēja arī racionāli priekšlikumi, kā vajadzētu pārvaldīt valsti. Liepājas uzņēmējs Jānis Vilnītis uzskata, ka ir jābūt prognozējamai nodokļu sistēmai, lai biznesa vide varētu būt droša, ka vismaz četru gadu laikā tie nemainīsies. Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis, komentējot bagāto Pierīgas pašvaldību atstāšanu ārpus reģionālo attīstības centru modeļa «9 plus 21», sacīja: «Pašvaldībām ir jādod lielākas iespējas rīkoties. Rīgai varbūt arī nevajag dot šādas tiesības, bet vajag saprast, ka Latvijā ir dažādas pašvaldības, un ir jāparedz izņēmumi. Pierīgai vajag īpašu politiku.»