Dienu vēlāk premjers atzina savu vainu, publiskojot nepārbaudītu informāciju. Patiesībā lidostā Rīga bija veikta I. Koļegovas brāļa firmai adresēta sūtījuma pārbaude, kas ir plānveida pasākums. M. Kučinskis gan skaidri neatbildēja, kurš viņu kļūdaini informējis. Neoficiāli zināms, ka tā ir bijusi īsziņa no kolēģa valdībā, kuram premjeram nebūtu pamata neuzticēties. Taču Vienotība neatlaidīgi pieprasīja premjeru atsaukt tai adresētos apvainojumus un otrdien koalīcijas padomes sēdē daļēji arī saņēma prasīto. Pēc sēdes premjers žurnālistiem sacīja: «Es ceru, ka mēs noņēmām visus negludumus un emocijās izteiktos pārmetumus vienam pret otru, un - arī no manas puses.» Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns teikto pieņēma kā atvainošanos, par ko liecināja viņa sacītais, ka Vienotība esot konstruktīvs partneris «un mums daudzi darbi turpmāk darāmi».
Savu uzstājību Vienotība pamatoja ar koalīcijas līgumā ierakstīto, ka partneriem ir koleģiāli jāizturas citam pret citu. Vērojot koalīcijas partiju savstarpējās attiecības, redzams, ka bijusī premjera partija izmanto katru iespēju, lai atdarītu Zaļo un Zemnieku savienībai par pāridarījumiem, ko Vienotība saņēma valdības veidošanas laikā, kad tai bija jāsamierinās ar amatiem un to vietu valdībā, kādu tai ierādīja ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, kuru ciešā sadarbība turpinās joprojām. Taču jautājumā par to, kas turpmāk notiks ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), visas trīs valdības partijas ir diezgan vienotas. Tās uzskata, ka ir jārīko atklāts konkurss ar personāla atlases kompānijas iesaistīšanu. Uz konkursu Vienotība uzstāja jau no sākuma, ko uzsver kā vēl vienu savu panākumu. Šāda procedūra gan var ilgt līdz diviem mēnešiem, paskaidroja premjers. Tāpat visi partneri ir vienisprātis, ka VID ģenerāldirektora algai ir jābūt ievērojami lielākai par tagad paredzētajiem nedaudz vairāk nekā 3000 eiro.
Aģentūra LETA ziņo, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piedāvājusi VID ģenerāldirektora mēneša bruto atalgojumu noteikt 8100 eiro apmērā. «Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,» skaidroja ministre. Viņasprāt, VID vadītāja atalgojumam jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja algai. Atalgojums bija minēts kā viens no iemesliem, kāpēc iepriekš izsludinātais VID ģenerāldirektora konkurss beidzās bez rezultātiem. Lai noteiktu lielāku VID vadītāja algu, ir jāveic grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Koalīcijas partneri konceptuāli piekrīt atalgojuma palielināšanai. E. Smiltēns Dienai sacīja, ka būtu jārunā «par visām atslēgas pozīcijām valsts sektorā, lai iegūtu tajās profesionālus un spēcīgus cilvēkus». Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka ne mazāk svarīgs būs kandidāta redzējums par tiem VID darbības principiem, par kuriem ir vienošanās ar sociālajiem partneriem. Runa ir par sadarbību ar uzņēmējiem, nodokļu iekasēšanu un VID reformām. Tas saskan ar premjera M. Kučinska sacīto: «Mūsu kopējais uzstādījums ir, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir jānotiek pārmaiņām, uzsverot gan atvērtību pret uzņēmējiem, gan nesaudzīgu cīņu pret ēnu ekonomiku.» Līdz jauna VID vadītāja iecelšanai iestādi vadīs ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, kura arī pieļāvusi iespēju pieteikties konkursā.