Ja kāds par ģenerālprokurora izredzēm nav pilnīgi drošs, tad tas ir Ē. Kalnmeiera pats - sarunā ar žurnālistiem viņš tās vērtēja «piecdesmit pret piecdesmit». Taču ģenerālprokuroru nebiedē iespēja zaudēt amatu, jo viņš varētu jau doties izdienas pensijā. Nekas gan neliecināja, ka Ē. Kalnmeiers noskaņotos šādam iznākumam, jo viņš piebilda, ka varētu strādāt arī citu darbu. Ģenerālprokurors atzina, ka jaunam cilvēkam vajadzētu aptuveni gadu, lai sāktu ar atdevi strādāt un iepazītu šī darba specifiku, kurā ļoti svarīga ir pieredze. Ņemot vērā, ka nākamie trīs gadi «būs jāstrādā saspringta budžeta apstākļos», ģenerālprokurora krīzes laika pieredze arī varētu noderēt. Viena no Ē. Kalnmeiera darba prioritātēm apstiprināšanas gadījumā būšot cienīgu darba apstākļu nodrošināšana prokuroriem, kuri joprojām strādājot ēkās, kas ir sliktā stāvoklī, un ne tikai Rīgā, bet arī Ogrē un Ventspilī.
Šī ir jau otrā reize, kad I. Bičkovičs nominē Ē. Kalnmeieru. Pirms pieciem gadiem - 2010. gada vasarā - tas gan notika lielāku politisko kaislību apstākļos pēc tam, kad Saeima uz trešo pilnvaru termiņu nebija apstiprinājusi ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš tagad ir Satversmes aizsardzības biroja direktors. Tagad ģenerālprokurora amatā var iecelt tikai uz diviem termiņiem, un pirmo reizi Saeima par kandidātu balsos atklāti. Toreiz balsojums vēl bija aizklāts, un tikai politiķu pašu teiktais ļauj secināt, ka Ē. Kalnmeieru atbalstīja nu jau likvidēto partiju - Tautas partijas un LPP/LC - deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Taču Vienotību veidojošās partijas vēl nebija atguvušās pēc J. Maizīša izbalsošanas un neuzticējās Ē. Kalnmeieram, balsojot pret viņu vai atturoties.
Tagad viens no Vienotības vecbiedriem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Dienai komisijas sadarbību ar ģenerālprokuroru raksturo kā lielisku un uzskata viņu par ļoti piemērotu šim darbam. Līdzīgi atzinīgi Ē. Kalnmeieru raksturoja arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), kuram ar ģenerālprokuroru bijusi laba sadarbība gan kā bijušajam tieslietu ministram, gan Tieslietu padomē, kā arī tagad - komisijā. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka ZZS atkārtoti atbalstīs Ē. Kalnmeieru. Frakcijas pirms balsojuma vēl plāno tikties ar kandidātu, jo tām ir jautājumi, piemēram, vai Ģenerālprokuratūra ir pietiekami izmantojusi savas tiesības, lai pieteiktu tādu nevalstisko organizāciju darbības apturēšanu, kuras tiek finansētas no ārvalstīm, teica G. Bērziņš.
Ģenerālprokurora pilnvaras beidzas jūlija sākumā, bet AT priekšsēdētājam Saeima par savu izvēli jāinformē divus mēnešus pirms Ē. Kalnmeiera pilnvaru termiņa beigām, žurnālistiem skaidroja I. Bičkovičs. Šī ir specifiska situācija, jo nav zināms, vai AT plēnums 24. aprīlī, lemjot par nākamo Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu, no diviem pretendentiem izvēlēsies I. Bičkoviču vai bijušo AT priekšsēdētāju Andri Guļānu. Taču I. Bičkovičs amatā būs līdz 16. jūnijam, un saskaņā ar likumu viņam ir jānosauc nākamais ģenerālprokurora kandidāts. I. Bičkovičs žurnālistiem sacīja, ka, to zinot, viņš kopš 2010. gada ir sekojis līdzi ģenerālprokurora darbībai un ir pārliecināts, ka Ē. Kalnmeiera vadībā ir iespēja nodrošināt šīs tiesībsargājošās iestādes attīstību. AT priekšsēdētājs bija ticies arī ar Latvijas Prokuroru biedrības vadītāju Jāni Ilsteri, kurš ir viens no tā sauktās Aivara Lemberga lietas prokuroriem, - viņš amatam sevi bija pieteicis pats.
Savu viedokli vēl neatklāj viena no lielākajām Saeimas frakcijām - Saskaņa, kuras deputāts Andrejs Elksniņš arī norādīja uz šo sakritību, ka gandrīz vienā laikā Saeimai ir jāizraugās Valsts prezidents, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurors un veidojoties apburtais loks, bet «ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir neatkarīgas tiesu varas simboli». Tāpēc politiķiem iejaukties vai torpedēt procesu, viņaprāt, nevajadzētu. Arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs G. Bērziņš uzskata, ka I. Bičkoviča paša izredzes saņemt atbalstu uz otro termiņu nevajadzētu saistīt ar viņa izvēlēto ģenerālprokurora kandidātu, kuru vēl vērtēs Tieslietu padome un Saeima.