Tās laikā Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība _Visu Latvijai!-_TB/LNNK (NA) ir noskaņotas vienoties. Pirmajā sēdē pilnvaras noliks tagadējā valdība, un tad Valsts prezidents varēs oficiāli nominēt Laimdotu Straujumu (Vienotība) atkārtoti uzņemties valdības veidošanu.
Ja vēl pirmdien ZZS pārstāvji paredzēja, ka līdz ar pārmaiņām Vienotībā palielināsies iespēja, ka pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ir jāgatavojas jaunas valdības veidošanai, tad pēc ziņas par Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas atgriešanos Saeimā otrdien šīs runas bija pieklusušas. Jau iepriekš NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka to, cik ilgi strādās šī valdība, noteiks citi faktori - spēja sagatavot sabalansētu valsts budžetu un tas, kā Latvija novadīs prezidentūru ES Padomē, kur katram ministram būs liela atbildība. Ja tas izdosies, būs viena situācija, bet, ja kaut kas neveiksies, - cita, sacīja G. Bērziņš. Līdz šim gan nevienai valdībai vēl nav izdevies nostrādāt visu Saeimas pilnvaru termiņu, un var prognozēt, ka šī būs pirmā, bet, iespējams, ne pēdējā jaunās Saeimas valdība, jo pārliecība par izdošanos nav skanējusi arī L. Straujumas balsī.
Komanda zināma
Pirms trešdien paredzētās partiju tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ir zināmi visi ministru kandidāti, izņemot izglītības un zinātnes ministri. Vienotība ir amatam uzrunājusi Iespējamās misijas vadītāju Mārīti Seili, bet par kandidāti vēl Vienotība lems trešdien valdes un frakcijas sēdē. Bez iepriekšējās valdības darba pieredzes jaunajā Ministru kabinetā būs ne tikai M. Seile, bet arī divi ZZS izvirzītie pārstāvji - ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kuru partijai bija svarīgi nominēt kā nākamo premjera kandidāti, kā arī veselības ministra amata pretendents Guntis Belēvičs, kurš postenī nonāks galvenokārt tāpēc, ka ļoti vēlējās šo darbu un ir enerģijas pilns veikt pārmaiņas veselības nozarē. ZZS vadība informēja, ka viņš jau ticies arī ar sociālajiem partneriem. Līdz šim Veselības ministriju pārraudzīja Vienotība, kas tajā deleģēs savu parlamentāro sekretāru.
Līdzīgi ZZS nominēs parlamentāro sekretāru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras vadību tai tomēr neizdevās iegūt. Tā paliks Nacionālajai apvienībai, taču jau ceturto reizi šajā gadā mainīsies nozares ministrs - pēc ilgāka pārtraukuma valdībā atgriezīsies Kaspars Gehards. Līdzīgi arī finanšu ministra kandidātam Jānim Reiram (Vienotība) tā būs atgriešanās pēc pārtraukuma. Lielā daļā ministriju ir izdevies nodrošināt pēctecību un darbu turpinās esošie ministri.
No tagadējās valdības jaunajā vairs nestrādās finanšu ministrs Andris Vilks, kas nolēmis no politikas aiziet, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (abi Vienotība), kas pēc neievēlēšanas Saeimā paziņoja, ka vairs nepretendēs arī uz ministra amatu. Saeimā nolēmis atgriezties tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA), kurš darbu nevar turpināt, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam. Iespējams, pēc valdības apstiprināšanas deputāta mandātu iegūs arī esošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā vienmēr - kompromiss
Vienošanos partneri raksturo kā kompromisu, kā rezultātā arī ZZS ir noskaņota konstruktīvi strādāt, uzsvēra ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «Pierādījums labam kompromisam ir tas, ka visi jūtas mazliet neapmierināti [par sarunu iznākumu]. Ir atrasts līdzsvars, un tas ir pamats turpmākam darbam,» teica NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Nacionālā apvienība nav saņēmusi divus kārotus amatus - tā vēlējās vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī bija gatava uzņemties atbildību par iekšlietu jomu. Neieguvusi nevienu no šiem posteņiem, tā kā prioritāti nosauca Saeimas priekšsēdētāja amatu. Tikmēr ZZS saglabājusi rūgtumu par neiegūto VARAM, un ZZS līderis Uldis Augulis izsaka aizdomas, ka Vienotība ar NA esot sabloķējusies, bet «mēs kā pastarīši palikuši mazākumā».
Uz valdības veidošanu pagaidām vēl no malas raugās jaunie deputāti, kuriem arī būs jābalso par šo Ministru kabinetu. Lūgts raksturot savus vērojumus, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, kurš ievēlēts no Vienotības, Dienai atzina - viņaprāt, lielākas pilnvaras ministru izvēlē bija jādod valdības veidotājai L. Straujumai, lai viņa pati varētu nosaukt cilvēkus, ar kuriem gribētu strādāt kopā. J. Šulcs uzskata, ka svarīgi būtu vispirms sagatavot valdības deklarāciju un tad skatīties, kurš cilvēks var vislabāk tajā ierakstītos uzdevumus izpildīt. Kā pašvaldības vadītājs viņš saredz vēl kādu problēmu - ministru biežo maiņu. Līdz ar to mainās ministrijas īstenotā politika un katrs nākamais nozares vadītājs vairs neuzņemas nekādu atbildību par to, kas noticis iepriekšējā ministra laikā.