Nevis vērtēt pašu bildi, bet iztēloties, ka tu pats tur stāvi,» stāsta autors. Pēteris kā svarīgu faktoru labākai viņa darbu uztveršanai min veikala un arī izstādes atrašanos pagalma ēkā, nevis tieši Barona ielas malā. «Kad tu te tiec prom no ielas un ikdienas steigas, vari pazust savās fantāzijās. Mūzika tevi ierosina - tu bildi pats veido, bet ar video jau sāc mūziku izstāstīt. Tāpēc arī manas izstādes aprakstā ir nosaukumi ar lieliem burtiem un ar maziņiem paskaidrojums, ko es pat ieteiktu nelasīt,» saka Pēteris, kura nākamais lielais darbs video jomā būs vizuālais noformējums grupas Dzelzs vilks lielkoncertam Kalabad 30. aprīlī Sapņu fabrikā: «Es viņus intervēju tā kā psihologs, mēģinot noskaidrot, ko kura dziesma nozīmē, kādu krāsu viņi redz. Būs interesanta scenogrāfija - viss balts, un viņi būs melnā katrs uz dažāda augstuma podestiem. Man jau tās dziesmas patīk - tāds haiku formāts.»
Filma Volgas bagāžniekā
Izstāde Lūgšana nav informatīva ceļojuma bilžu izlase, kā varētu padomāt, jo Pēteris nesen atgriezies no Dienvidamerikas. Gandrīz visas izstādītās fotogrāfijas tapušas desmit gados Latvijā - filmas, uz kurām tās uzņemtas, ir līdz 40 gadu vecas, viens otrs fotopapīrs, uz kā tās kopētas, izgatavots pat pirms 50 gadiem. Tā nav tradicionāla fotoizstāde ar speciāli šim nolūkam izgatavotos rāmjos saliktām vienāda izmēra bildēm. Bildes izkārtotas vecos logu rāmjos. Pēdējo, sapratis, ka viena tomēr pietrūkst, Pēteris atrada izstādes atklāšanas dienā un priecājas, ka tam saglabājies vecais stikls ar krāsas kārtiņu malās, caur kuru kāds reiz vērojis pasauli, jo pārējiem tomēr ielikti jauni pulētie stikli. «Logs simbolizē daudz ko - kad esi četrās sienās kaut kādā savā rāmī, tad pa logu tu vari paskatīties uz citu pasauli un iegūt kontaktu ar to. Nav vajadzīga kāda konkrēta reliģija vai pārliecība, vienkārši vajag pavērt vaļā logu uz to,» skaidro Pēteris, aicinot ielūkoties savā pasaulē caur melnbaltajām bildēm, no kurām daļa neatbilst digitālo fotokameru automātiski nodrošinātā kontrasta un asuma standartam, pie kā patērētājs šodien ir pieradināts kā pie nemainīgās Makdonalda hamburgeru garšas visā pasaulē.
Cilvēks - dabas slimība
Vairums cilvēku vairs neatceras, ka savulaik, kopējot bildes tumšajā telpā pie sarkanās gaismas, tās nereti iznāca pelēkas, bez kontrasta. Ja uz filmas bija kādi bojājumi, tie projicējās arī uz bildes. Pēteris no visiem šiem «defektiem» savā izstādē nav baidījies, jo tie radušies dabīgā ceļā. Viens filmas gabals (tie arī izlikti apskatei) esot dabīgi nobružājies, ilgi gulēdams Pētera Volgas bagāžniekā. «Esmu dabas bērns, audzis laiku mājās meža vidū, bet vienlaicīgi domāju, ka cilvēki dabai ir kā slimība. Tomēr, lai kāds arī kašķis vai slimība mēs būtu, tas tik un tā ir dabiski,» domā Pēteris par vienu no savas izstādes tēmām, kas sasaucas arī ar tehnisko izpildījumu. «Nav tādas pareizas vai nepareizas fotogrāfijas, it īpaši tāpēc, ka tieši ar tādu fotogrāfiju tu vari radīt tā mirkļa sajūtu. Mēnesi sēdēju laboratorijā, katru bildi mīļojot. Viena bilde izdevās ar piecpadsmito reizi - ekspozīcija ir divdesmit piecas minūtes. Un visu šo laiku tu stāvi pie foto palielinātāja, koncentrējies un tik ļoti pieslēdzies tai bildei, ka pats jau esi tajā iegājis iekšā.»
Niceplace Mansarda pagrabam, kur esot plānots ar laiku ierīkot noliktavu, ir labirintam līdzīga forma, un tieši tādu Pēteris meklējis jau sen. Sākumā plānots Kaņepes Kultūras centra otrajā stāvā izbūvēt starpsienas, lai radītu šo labirinta efektu, iecere neizdevusies arī Kalnciema kvartālā, bet šeit tas viss jau bijis gatavs.
Darbības lauks Cīravā
Pēteris, kurš jau rīkojis dažādus pasākumus, pašlaik strādā pie Jauniešu neformālās izglītības un kultūras centra, koncertzāles un mākslinieku rezidenču centra Cita abra izveidošanas Cīravas dzirnavās, kas celtas 1882. gadā. «Koncertzāle akustiski ir vienkārši ģeniāla - neliela, bet ar augstiem griestiem, skan tajā brīnišķīgi un dzidri - nekas neatbalsojas,» ar aizrautību stāsta Pēteris. Cīravā esot viss - lidlauks, skaists parks, staļļi, futbola laukumi, pils, baznīca, estrāde un arodskola, kuras jauniešus, kas mācās par automehāniķiem, plānots iesaistīt Pētera iecerētajos antīko automobiļu restaurēšanas darbos, ierosinot tos iekļaut arī skolas programmā. Pašam Pēterim jau esot septiņi veci spēkrati un tiek meklēti klāt vēl.
Šogad 21. jūnijā Pēteris gatavojas Cīravā rīkot Saulgriežu festivālu, kas organiski izveidojies, apvienojoties dzirnavu festivālam un pagasta svētkiem. Festivāls sāksies jau četros no rīta ar pagasta svētku pasākumiem - sacensībām un kino maratonu. Saulgriežu vakars sāksies ar Pulsa Efekta, Laimas Jansones un grupas Zari uzstāšanos, bet noslēgsies ar iespaidīgu uguns skulptūru šovu uz ūdens.
Izstāde