Jau daudzus gadus pētāt ēnu ekonomiku Latvijā. Kādi ir jūsu secinājumi, kā situācija mainās?
Ēnu ekonomika Latvijā mazinās – lai arī nedaudz, lai arī ne ļoti strauji, tomēr mazinās. Kad analizējam uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu konkurētspēju, tad jāanalizē iekšējie un ārējie faktori, jo tas, kā uzņēmumam veicas, saistīts gan ar ārējiem faktoriem, gan ar to, cik gudri ir uzņēmuma vadības pārstāvji un īpašnieki. Šie divi aspekti – ārējie faktori un uzņēmuma paša stratēģija – mijiedarbojas, un ikviens, kurš darbojas biznesā, to saprot. Te jāuzsver, ka tieši nodokļu sistēma ir ļoti svarīgs ārējais faktors, kas spēcīgi ietekmē uzņēmējdarbību.
Kā vērtējat nodokļu reformu?
Pozitīvais, ko devusi nodokļu reforma, ir tas, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis reinvestētajai peļņai tagad ir 0%. Savukārt darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir liels, un nodokļu reforma šo slogu nav mazinājusi. Pirms nodokļu reformas tika runāts par to, ka darbaspēka nodokļu slogs tiks mazināts, akcentējot arī to, ka būtiska problēma Latvijā ir aplokšņu algas. Taču reformas rezultātā darbaspēka nodokļu aprēķināšana kļuvusi vien sarežģītāka. Var jau rādīt tabulas un stāstīt, ka sociālā nevienlīdzība Latvijā tiek mazināta, jo cilvēki, kuriem ir zemas algas, saņem par septiņiem, desmit vai 12 eiro vairāk, taču, ja līdz ar citām izmaiņām nodokļu jomā pieaug cenas degvielai, tad par septiņiem, desmit vai 12 eiro lielāka neto alga sociālo nevienlīdzību nemazina.
Turklāt līdz ar nodokļu reformas ieviestajām izmaiņām var būt situācija, ka nodokļu maksātājs paliek parādā valstij, lai gan būs godīgi maksājis visus nodokļus. Respektīvi, ja kāds cilvēks gada laikā būs nopelnījis vairāk naudas nekā iepriekš, tad pastāv iespēja, ka šim cilvēkam būs jāpiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), teiksim, dažu simtu eiro apmērā. Pieļauju, ka pēc gada tāda situācija, ka būs jāatrod nauda, lai samaksātu valstij nenomaksāto IIN, būs daudziem cilvēkiem. Šī naudas summa, ko maksāt IIN, cilvēkiem būs vienkārši kaut kur jāatrod. Daudziem tas nebūs viegli, jo Latvijā liela daļa iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!