Šā gada 13. novembrī Rīgā, lai arī lielā mērā virtuālā režīmā, notiks starptautiska konference Bruņojuma kontrole un drošība Ziemeļeiropā, kuras galvenā tēma būs jautājums par iespējām padarīt Baltijas jūras reģionu par kodolieroču brīvu zonu. Kas stāv aiz šīs iniciatīvas, un cik tā ir nozīmīga?
Šo konferenci rīko Brīvības un solidaritātes fonds sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu, Vācijas sociāldemokrātiskas ievirzes domnīcu. Savukārt ar nosaukumā minēto Ziemeļeiropu tiek saprastas visas Baltijas jūras reģiona valstis. Mēs nerunājam tikai par Ziemeļvalstīm, bet par visu reģionu, ieskaitot Vāciju, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un ES austrumu pierobežu. Ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu starptautiskajā politikā un retorikā, kas noved pie militarizācijas pieauguma reģionā, konferences mērķis ir veicināt valstiska līmeņa sarunas par jauniem piedāvājumiem drošības politikas jomā. Sarunu process pats par sevi samazinātu agresīvo retoriku un mazinātu spriedzi reģionā. Kodolieroču aizliegšana Baltijas jūras reģionā varētu saglabāt stratēģisku līdzsvaru, bet ir arī jārisina jautājums par konvencionālā bruņojuma pieaugumu Kaļiņingradā un citviet.
Kādēļ konference tiek rīkota vienlaikus ar valsts institūciju rīkoto Rīgas konferenci 2020?
Tā ir apstākļu sakritība. Mūsu konferences datums tika izziņots, kad Rīgas konferenci 2020 vēl bija paredzēts rīkot oktobrī. Attiecīgi arī laikus veicām saskaņošanu ar pasākuma dalībniekiem – tie ir kā aktīvi politiķi, tā bijušie Zviedrijas un Igaunijas ārlietu ministri Pjērs Šorī un Svens Miksers, vadoši militārie pētnieki no vairākām pasaules valstīm – un nemainījām konferences datumu. Turklāt mēs gribam parādīt, ka līdztekus pašreizējai oficiālajai nostājai pastāv arī citas alternatīvas. Mūsuprāt, arī Latvijai var būt savs redzējums par savu drošību neatkarīgi no Trampa vai Baidena administrāciju politikas.
Precīzāk, kādi varētu būt šie alternatīvie redzējumi?
Būtiskākā no šādām alternatīvām ir no kodolieročiem brīvs Baltijas jūras reģions. Priekšlikums uzsākt sarunas par šo tēmu ir piemirstas idejas laikmetīga adaptācija. Jau ir beiguši pastāvēt līgumi par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem (INF), kā arī par atvērtajām debesīm, un drīzumā var netikt pagarināts arī New START jeb stratēģiskā bruņojuma kontroles līgums. Uz šāda fona piedāvājums var kļūt par reālu saspīlējuma mazināšanas soli, kas noved abas puses pie sarunu galda. Šāda vienošanās prasītu netransportēt kodolieročus Baltijas jūrā un neglabāt kodolieročus Baltijas jūrai pieguļošajās valstīs, izņemot Krievijas iekšzemē. Saprotami, ka ieviest arī atbilstīgus kontroles mehānismus būtu nozīmīga daļa no šādas vienošanās.
Es šeit gribētu īpaši uzsvērt, ka šī nav jauna ideja, savulaik ieceri par kodolbrīvu Baltijas jūras reģionu tādā vai citā veidā jau iepriekš ir atbalstījis liels skaits ļoti dažādu politiķu – PSRS ilggadējais līderis Leonīds Brežņevs, pie mums labi zināmais ģeopolitiķis, savulaik ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžežinskis, Zviedrijas kādreizējais premjerministrs Ūlofs Palme un citi. 1981. gadā Baltijas valstu disidenti Ints Cālītis, Lagle Pareka, Ens Tarto un citi aicināja atbalstīt Brežņeva piedāvājumu paplašināt Ziemeļvalstu no kodolieročiem brīvās zonas projektu ar PSRS teritorijām Baltijas jūras reģionā. Cālītis aicināja iekļaut šajā plānā arī tolaik okupētās Baltijas valstis. ASV prezidents Ronalds Reigans, jāpiebilst, bija pret, jo nevēlējās pieļaut divu līmeņu NATO dalībvalstu esamību.
Līdz ar aukstā kara beigām šī iecere zaudēja aktualitāti, tomēr pirms trim gadiem ASV domnīca Stimsona centrs atjaunoja ideju, pamatojot šādu soli ar saspīlējuma atjaunošanos, kodolkonflikta iespējas palielināšanos. Mūsu valstī šī iecere ir iekļauta partijas Progresīvie programmā, un tai pievienojies jau pieminētais Pjērs Šorī, Viļņas arhibīskaps Gintars Grušas, Igaunijas labējās partijas Res Publica bijušais vadītājs Reins Tāgepera, kurš uzskata, ka mūsdienās šīs idejas īstenošana ir reālāka, nekā tā bija 1980. gados, un vēl citi eksperti. Arī Ojārs Kalniņš savā laikā atbalstīja baltiešu trimdas aicinājumu izveidot šādu zonu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 11. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!