Tēma / Diena / Tēma / Diena

Izredzētā Baltija © DIENA (7)

Gan pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Baltijā ilgstošā vizītē atradās pāvests Svētais Jānis Pāvils II, gan šogad rudenī, kad reģionā viesosies pāvests Francisks, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, un abos gadījumos vizītei ir dziļi simboliska nozīme.

Klimata biznesa pārmaiņas © DIENA (2)

Kāpēc arvien vairāk lielo uzņēmumu pāriet uz videi draudzīgāku politiku? Un vai sagaidīsim, ka parastajās istabas spuldzītēs mums kādreiz spīdēs "saules gaisma"? SestDiena pēta, kā zaļā domāšana ienāk biznesa vidē un cik izdevīga uzņēmējiem tā ir.

FOTO: Nams ar vēsturi © DIENA (11)

Vasaras rezidence, kas Emīlijai Benjamiņai tika celta 1938. gadā, ir gan iespaidīgs modernisma arhitektūras un Art Deco interjera paraugs, gan liecība par Latvijas pirmās brīvvalsts leģendārās preses magnātes kādreizējo bagātību, dzīves vērienu un gaumi. Garš un raibs izvērsies nama liktenis, kura mantinieki tagad to vēlētos nodot valsts gādībā.

"Klētiņu" un "kuģu" mājas © DIENA (8)

Kāpēc gan apslāpēt kaislību pēc mājas kāpās? Nesen uzvirmojušais skandāls par mājas-kuģa celtniecību Pāvilostā liek ne tikai meklēt risinājumus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos, bet arī atcerēties reizes, kad piekraste jau apbūvēta iepriekš un tam pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Kas noticis ar tolaik skandalozajām būvēm, un vai izdevies panākt to nojaukšanu?

Sliktā erotika © DIENA (2)

Pirms dažiem gadiem pasaulē strauji izplatījās ne tikai Ebolas vīruss, bet arī E. L. Džeimsas erotiskais romāns Greja piecdesmit nokrāsas, kas ir pamatā arī filmai ar tādu pašu nosaukumu. Šis nebija tas gadījums, kad sarkanvīna skurbināti inteliģences pārstāvji deklarēja, ka grāmata bijusi labāka par filmu (recenzija, kas der visos gadījumos, izņemot, ja runa ir par Jackass filmām). Šoreiz abi darbi tika noniecināti, un filma izpelnījusies ne vienu vien Zelta avenes balvu, kas tiek pasniegta sliktākajām filmām un draņķīgākajiem aktieriem. It kā nevienam neesot paticis, bet gada laikā autore ar savu darbu nopelnīja 95 miljonus dolāru.

Olimpisko apļu otra puse © DIENA

Brokastīs, pusdienās un vakariņās – kāposti, citi apģērba izmēri un tradīcijas, dzīvošana kopmītnēs kā pludmalē un grūtības, kurām nekad iepriekš īsti nevar sagatavoties, vienlaikus ar neatkārtojamām emocijām, pacilājošiem mirkļiem, cilvēkiem un pieredzi, kas citādi nebūtu iespējama. Tas viss – Latvijas brīvprātīgā Olimpisko spēļu dienasgrāmatā no Phjončhanas.

Programmētāji brunčos © DIENA (3)

"Es esmu programmētāja un, ziniet, sevi uzskatu par sasodīti radošu personu," saka Alina Karpeļceva (27). Viņa kopā ar domubiedriem radījusi apvienību Riga TechGirls, lai kopīgiem spēkiem noraustu aizspriedumu putekļus no informācijas tehnoloģiju nozares un beidzot piesaistītu tai arī sievietes, kas patlaban tajā darbojas krietnā mazākumā

SestDienas karikatūra: E-veselība © DIENA

Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.

Krājot iespaidu kilometrus © DIENA

Daba, cilvēki, kustība – visus šos trīs aktīvai dzīvei tik nepieciešamos elementus apvieno viens vārds "pārgājiens". Tādu mikstūru veselības uzlabošanai katrs sev var izrakstīt pats. Un, kā liecina nu jau pieredzējušu kājāmgājēju izdzīvotais, tas var nozīmēt ne tikai īpašu noskaņu un atklājumus dabā, bet arī necerētas tikšanās un visu sajūtu gammu no aukstuma un pārpūles drebuļiem līdz nevaldāmiem smiekliem un nenodzēšamam smaidam.

Liriskais humorists. Imants Melgailis (1923 - 2018) © DIENA

Latviešu karikatūras klasiķis Imants Melgailis, labdabīgākais no Dadža zīmētāju plejādes, 26. janvārī svin 95 gadu jubileju un domā par sievieti.

Zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē © DIENA (3)

Lai Latvijā izgudrotu nākamo "mildronātu", cilvēku izglītošanā jāiesaistās arī uzņēmumiem un jāmaina domāšana sabiedrībā, ir pārliecināta RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva. Viņasprāt, patlaban zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē, bet tas nav tālredzīgi un neveicina valsts attīstību.

Īstie āži, slavenie cāļi un talismanu mūža karjeras © DIENA

Hokeja līdzjutēju uzmanība Latvijā nu jau kādu laiku, šķiet, vairāk pievērsta ne tik daudz KHL Rīgas kluba Dinamo spēlēm, cik kluba vadības un paša zināmākā līdzjutēja – komandas fanu kluba ilggadējā neoficiālā talismana Jurčika Raganas – konfliktam. Komandu labu laiku vajā neveiksmju sērija, un tā vadība aizliegusi Jurčikam jeb Jurim Pētersonam ierasties uz spēlēm raganas maskā, šajās neveiksmēs vainojot viņu. Savukārt līdzjutēji vāc parakstus, pieprasot Jurčika Raganas atgriešanos.

Jūra grauž piekrasti © DIENA (2)

Lai gan būt šokā par teritoriju zaudēšanu jūrai nav pamata, jo tas ir process, kas vienmēr noticis, un šobrīd erozija nebūt nav pati lielākā, vienlaikus pētnieki atzīst – vairākās vietās Latvijā būtu jādomā par aizsargbūvju veidošanu un krastu stiprināšanu. Visvairāk apdraudētās vietas ir Rīgas līča piekrastē, kur apbūve bijusi neapdomīgāka.

Pasmaidīt ar apgāztu sejiņu © DIENA

Emocijzīmes mūsdienās kļuvušas par teju neatņemamu sarakstes daļu visdažādākajos saziņas rīkos un viedierīcēs. Turklāt tās mainās ik gadu. Austrālietis Džeremijs Bērdžs izveidojis īpašu virtuālo enciklopēdiju, kurā tās piefiksē un ļauj atcerēties arī mums.

Kriptovalūtu kursu gluži vai fantastiskais kāpums un to ievērojamās svārstības ir piesaistījušas uzmanību ne tikai pašām kriptovalūtām, bet arī blokķēdes (blockchain – no angļu val.) tehnoloģijai. Tā tiek izmantota kriptovalūtu darbības nodrošināšanai. Turklāt blokķēdes tehnoloģijai nākotnes perspektīvas šķiet ievērojami spožākas nekā kriptovalūtai.

Bez liekiem vārdiem, ar spilgtiem epitetiem, atmiņā paliekoši, iedvesmojoši, bet reizēm arī skarbi – katru gadu no jauna arī Latvijā valsts augstākās amatpersonas svētkos uzrunā sabiedrību.

"Inteliģentās ielas modes" zīmola One Wolf radītāja Agnese Narņicka iedvesmu jaunām kolekcijām rod gan sarunās, gan nejaušos ikdienas mirkļos, pamazām ne tikai paplašinot kolekcijas, bet arī uzņēmumu un izcīnot savu vietu ne tikai pašu mājās, bet arī kaimiņos un citās valstīs.

Diez vai kādam labdarība vairs saistās tikai ar "bundžu" vācējiem no mūsu vecvecāku jaunības vai organiskā stikla kastītēm pie šodienas lielveikalu kasēm. Varbūt pat var teikt, ka sākam pierast saņemt aizvien oriģinālākus uzaicinājumus dalībai kādas kopējās lietas labā. Ieskatoties pēdējo gadu pieredzē, paveras visai iespaidīga izvēle, kur un kādā veidā īstenot cilvēcisko vēlmi palīdzēt otram. Lai gan atraktīvu piemēru un ideju radošiem un priekpilniem 23. decembrim, un pirmo reizi šīs akcijas vēsturē ziedojumus iespējams veikt arī ar maksājumu karti. Taču saglabājies ir minimālā ziedojuma apmērs – 5 eiro –, kas daļēji glabā arī šī maratona nosaukuma jēgu.

Plastmasa pārņem pasauli ne tikai ar daudz piesaukto maisiņu un PET pudeļu starpniecību, nu jau tā ir arī apģērbā, krāsās, dušas želejā un pat dzeramajā ūdenī. Kā esam līdz tam nodzīvojušies, un ko darīt, lai no plastmasas glābtu planētu un glābtos paši?

Pirms simt gadiem aviācija bija "lidojošas kastes" un pārdroši cilvēki, kuriem sapnis lidot bija svarīgāks par dzīvību. Vai to maz var salīdzināt – kā latvieši kļuva par lidotājiem toreiz un tagad.

Šodien

Tēma