Nākamajā sestdienas vakarā cilvēki visā pasaulē uz stundu izslēgs gaismu, lai atzīmētu Zemes stundu. Šīs akcijas mērķis nav elektrības taupīšana – viena stunda gadā neko nemaina. Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdedzināšana Lāčplēša dienā – skaidrs, ka liesmiņai nav nekādas praktiskas nozīmes, piemēram, no svecīšu skaita nav atkarīgs aizsardzības budžeta apjoms. Tomēr tas liek ikvienam aizdomāties, kāpēc mums vispār ir sava valsts un ko darīt, lai tas tā būtu arī turpmāk. Līdzīgi arī Zemes stundā nozīmes nav izslēgto elektropreču skaitam, bet gan cilvēku vēlmei dzīvot videi draudzīgi un atstāt šo planētu saviem bērnu bērniem tādā stāvoklī, lai šeit būtu iespējams dzīvot veselīgā un drošā vidē.
Tam līdzās vēl ir vēlme pelnīt un vienkārši būt spējīgam nodrošināt savu un savas ģimenes pārtikšanu, izglītošanu, atpūtu un citas komponentes, kas dzīvi var padarīt laimīgāku. Neiedziļinoties varētu šķist (un daudziem šķiet), ka pelnīšana un vides aizsardzība ir divas
lietas un cilvēkam vienkārši jāizvēlas, kurā pusē būt. Tomēr, painteresējoties rūpīgāk, aina ir citāda – izrādās, ka palēnām vides aizsardzība kļūst par instrumentu, kā patiesībā nopelnīt vairāk un gādāt, lai bizness neaprautos līdz ar nākamo vētru vai sausumu.
Biznesa zaļās problēmas
Lai saprastu, kas notiek pasaulē, ir vēlams lasīt, klausīties vai citādi apziņā absorbēt ziņas. Bet, ja gribas nojaust, kas svarīgs tieši biznesā, jāpievēršas biznesa presei. Tur arī var manīt, kādas problēmas dienaskārtībā ir investoriem un uzņēmējiem. Regulāri sekojot līdzi tam, kam uzmanību pievērš investori, var nojaust, kuri būs tie sektori, kuros gaidāma liela izaugsme.
Kad pēc vairākiem desmitiem gadu kāds apskatnieks veidos nostalģisku pastāstiņu par to, kas ir bijis aktuāls šajā desmitgadē pasaules biznesa medijos, neizbēgami izcelsies divi temati: mākslīgais intelekts un pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem. Uzskatei attēls no Goldman Sachs – investīciju bankas, kas strādā ar pasaules turīgākajiem klientiem, – mājaslapas.
Sadaļā Mūsu domāšana blakus makroekonomikas tendencēm un pašas bankas podkāstiem izceltas divas nozares: informācijas tehnoloģijas un jaunie energoresursi. Turklāt aizvien biežāk par atklājumiem un sasniegumiem atjaunīgās enerģijas jomā vispirms var lasīt tieši biznesa presē, nevis parastajās vai vides ziņās.
Klimata pārmaiņas vairs sen neskaitās zaļo problēma.
Katru gadu Pasaules Ekonomikas forums norāda uz riskiem, kas visvairāk apdraud biznesa attīstību. No 2011. gada katrreiz būtiskāko risku topa augšgalā ir vairākas ar vidi saistītas problēmas. Piemēram, pēdējā ziņojumā atzīts, ka visvairāk pasauli neizbēgami ietekmēs dabas katastrofas, ekstrēmi laikapstākļi (plūdi vai ilgstoši sausuma periodi), kā arī nespēja piemēroties klimata pārmaiņām. Vēl piecniekā iekļautas ūdens krīzes, kas pat izņemtas no vides problēmu saraksta un pievienotas sociālajiem riskiem. Piecnieku noslēdz iespējama masu iznīcināšanas ieroču lietošana, bet turpat arī tiek atzīts, ka atšķirībā no iepriekš nosauktajiem šī riska iestāšanās varbūtība ir neliela. Tas ir nopietns signāls investoriem, ka tiem, kas par savu biznesu domā ilgtermiņā, ir jāsāk strādāt pie ietekmes uz vidi samazināšanas, kā arī jāmeklē veidi, kā piemēroties izmaiņām, kas jau notiek. Šajā gadījumā oglekļa mazietilpīga ekonomika jeb atteikšanās no fosilā kurināmā ir biznesa izdzīvošanas jautājums.
Trollis JT
reptilis