Tēma / Diena / Tēma / Diena

Pretmēslošanas pote © DIENA (2)

Šo sestdien, 28. aprīlī, visā Latvijā jau desmito gadu norisināsies Lielā talka. Pērn tā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, un šķiet, ka talkošanas tradīcija turpina paplašināties – ne tikai izejot ārpus konkrēta datuma un viena pasākuma ietvariem, bet jau sen neaprobežojoties tikai ar atkritumu vākšanu. Talkas arvien biežāk notiek arī, lai sakoptu un labiekārtotu vidi un ainavu gan tuvākajā apkārtnē, gan parkos, mežos un ceļmalās.

Nacionālais netikums © DIENA (13)

Kad Latvijā parādās ziņas par pirmo kūlas ugunsgrēku, ir skaidrs – pavasaris vairs nav aiz kalniem, jo tā pirmie mēneši ir intensīvākais pērnās zāles dedzināšanas laiks. Kūlas ugunsgrēki Latvijā diemžēl kļuvuši par tradīciju, kas ne tikai kaitē dabai un rada papildu darbu ugunsdzēsējiem, bet ik gadu noposta ēkas un aiznes sev līdzi pat cilvēku dzīvību.

Sievietes pie dzintara jūras © DIENA (45)

Visā Baltijā sievietes un vīrieši tiesības balsot ieguva vienlaikus – XX gadsimta sākumā. Taču šodien gan Igaunija, gan Lietuva ir gājušas tālāk, jo tur ir spēkā dzimumu līdztiesības likums, kas Latvijā jau gadiem aizķēries kaut kur varas gaiteņos. Taču sieviešu tiesību jautājumos neviena no Baltijas valstīm nav priekšzīmīga – savi skeleti skapī atrodami katrai.

Divas minūtes līdz pastardienai © DIENA

Cik tālu no pašiznīcības cilvēce sevi novedusi, un cik laika vēl atlicis, lai kaut ko labotu? Kopš tika izgudrota atombumba, pasaules spožākie prāti ik gadu izvērtē notiekošo valstu savstarpējās attiecībās, lai brīdinātu par briesmām no neapdomīgiem lēmumiem un aicinātu valstu līderus nākt pie prāta.

Neskati grāmatu pēc vāka © DIENA (5)

Daudziem ir kāds paziņa, kurš reiz devies laimes meklējumos uz ASV un strādājis uzņēmumā, kas pārdod grāmatas. Parasti šais stāstos ievītas milzīgas naudas summas, ko izdevies nopelnīt tālajā zemē, taču realitātē bieži mājup nākas atgriezties bešā.

Televūcijas straumēs © DIENA

Kopš striktu TV un kinoteātru programmu ar noteiktiem seriālu un filmu izrādīšanas laikiem aizstāj interneta iespējas, arvien biežāk jautājums: "Ko skatīties?" sevī ietver arī to, kā skatīties. Turklāt piedāvājums straumēšanas platformās kļūst arvien plašāks.

Dziesmu un deju svētki Baltijas valstīs: Kas kopīgs un atšķirīgs © DIENA (1)

Vieniem mazāk "karu" un vairāk vietas, citiem lielāks uzsvars uz tērpiem un vieglāk tikt pie biļetēm, taču Dziesmu un deju svētkus svin visās Baltijas valstīs. SestDiena salīdzina kopīgo un atšķirīgo šajā nu jau krietni vairāk nekā gadsimtu koptajā tradīcijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Dzīres atkritumu tvertnē © DIENA (2)

Kas vienam atkritumi, tas citam svētku mielasts. Daļa cilvēku visā pasaulē maltīti iegūst veikalu miskastēs. Dumpster diving jeb tā dēvētā niršana atkritumos mūsdienās nav tikai trūcīgo iztikas veids – to iemīļojuši arī turīgi cilvēki, kas tādējādi ne vien protestē pret apjomīgo pārtikas izniekošanu, bet arī uzskata to par labu veidu, kā ietaupīt, naudu atvēlot, piemēram, ceļošanai.

Pavasara Ziemassvētki © DIENA (4)

Priekpilnie pavasara sveikšanas svētki, kas daļā ģimeņu saistās ar olu krāsošanu un kaujām, garauša paslēpto našķu meklēšanu, bet citās ar Jēzus augšāmcelšanos, gan ASV, gan Eiropā tomēr pamazām pāraug arī izteikti komerciālā apdāvināšanas pasākumā, kurā viesi cenšas cits citu pārspēt dāvanu vērienā un krāšņumā. Nevēloties sarūgtināt pēcnācējus, vecāki Lieldienās nežēlo naudu šokolādes olām, bet dietologi šausmās saķer galvu, apelē pie vecāku sirdsapziņas un iesaka svērt bērnus pirms un pēc svētkiem, lai pierādītu, ka mazie kārumnieki uzņem pārāk daudz cukura.

Divi jauni rajoni dievnamu grāmatās © DIENA (1)

Aizkraukles un Jēkabpils rajoniem veltītā grāmata sakrālā mantojuma sērijā rāda gan saglābto, gan iznīcināto kultūras mantojumu.

Svarīgi, lai raiba © DIENA

Ola ir galvenais Lieldienu simbols – tā pārstāv gan sauli, gan pavasari, gan auglību un atdzimšanu. Cik senas Latvijā ir olu krāsošanas tradīcijas? Un ko vislabāk izmantot, ja ir vēlme savu svētku simbolu padarīt krāsainu ar dabā un mājās atrodamiem līdzekļiem?

Zemessargs vairs lupatas nelasa © DIENA (9)

Gada laikā zemessargi kļuvuši optimistiskāki, aizsardzības budžeta palielinājums nokļuvis arī pie brīvprātīgajiem patriotiem. Tomēr visas vēlmes vēl nav izpildītas un ap Zemessardzi joprojām virmo noslēpumainības un noslēgtības aura. Pagājušā gada ziemā SestDiena rakstīja par Zemessardzes ekipējumu un ar to saistītajām problēmām, par kurām klusi, bet regulāri trauksmi cēla gan paši zemessargi, gan nozarei pietuvinātie. Tagad, izvērtējot pārmaiņas galvenokārt pašu zemessargu noskaņojumā, pirmais secinājums – vēl ir kur tiekties. Kopējā sajūta gan ir optimistiskāka, un aizsardzības budžeta palielinājumu izjūt arī ierindas brīvprātīgie. Savukārt Aizsardzības ministrija cenšas sakārtot iepirkumu sistēmu, lai ne tikai atvieglotu šo procesu, bet arī samazinātu nekvalitatīvus iepirkumus. Mulsumu gan rada noslēpumainība, kas izveidojusies ap šo jomu un joprojām jūtama, runājot ar tajā iesaistītajiem.

Manas vecmammas Sibīrijas stāsts © DIENA

Vecmamm, es rakstīšu par tevi, es izstāstīšu tavu stāstu, saku skaļi viņas istabā, un man liekas, ka viņa dzird un dod atļauju. Tagad viņas mājā dzīvo tikai kaķis un uz palodzēm vairs nav daudzo tomātu stādu, bet nav arī tukšuma sajūtas – te vienmēr būs mīļa un silta aura.

Spēļu rekrutēšana un propaganda © DIENA (4)

Spēlējot videospēles, jau 2012. gadā katru nedēļu pasaulē tika pavadīti trīs miljardi stundu, un, ņemot vērā tehnoloģiju izplatību, var pieņemt, ka 2018. gadā šis skaitlis būs jau krietni lielāks. Tāpēc nav brīnums, ka par nozari ieinteresējušies gan pētnieki un dažādas kompānijas, gan arī reklāmdevēji, reliģiskās un teroristiskās grupas un pat valstu propagandas dienesti.

Gan pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Baltijā ilgstošā vizītē atradās pāvests Svētais Jānis Pāvils II, gan šogad rudenī, kad reģionā viesosies pāvests Francisks, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, un abos gadījumos vizītei ir dziļi simboliska nozīme.

Kāpēc arvien vairāk lielo uzņēmumu pāriet uz videi draudzīgāku politiku? Un vai sagaidīsim, ka parastajās istabas spuldzītēs mums kādreiz spīdēs "saules gaisma"? SestDiena pēta, kā zaļā domāšana ienāk biznesa vidē un cik izdevīga uzņēmējiem tā ir.

Vasaras rezidence, kas Emīlijai Benjamiņai tika celta 1938. gadā, ir gan iespaidīgs modernisma arhitektūras un Art Deco interjera paraugs, gan liecība par Latvijas pirmās brīvvalsts leģendārās preses magnātes kādreizējo bagātību, dzīves vērienu un gaumi. Garš un raibs izvērsies nama liktenis, kura mantinieki tagad to vēlētos nodot valsts gādībā.

Kāpēc gan apslāpēt kaislību pēc mājas kāpās? Nesen uzvirmojušais skandāls par mājas-kuģa celtniecību Pāvilostā liek ne tikai meklēt risinājumus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos, bet arī atcerēties reizes, kad piekraste jau apbūvēta iepriekš un tam pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Kas noticis ar tolaik skandalozajām būvēm, un vai izdevies panākt to nojaukšanu?

Pirms dažiem gadiem pasaulē strauji izplatījās ne tikai Ebolas vīruss, bet arī E. L. Džeimsas erotiskais romāns Greja piecdesmit nokrāsas, kas ir pamatā arī filmai ar tādu pašu nosaukumu. Šis nebija tas gadījums, kad sarkanvīna skurbināti inteliģences pārstāvji deklarēja, ka grāmata bijusi labāka par filmu (recenzija, kas der visos gadījumos, izņemot, ja runa ir par Jackass filmām). Šoreiz abi darbi tika noniecināti, un filma izpelnījusies ne vienu vien Zelta avenes balvu, kas tiek pasniegta sliktākajām filmām un draņķīgākajiem aktieriem. It kā nevienam neesot paticis, bet gada laikā autore ar savu darbu nopelnīja 95 miljonus dolāru.

Brokastīs, pusdienās un vakariņās – kāposti, citi apģērba izmēri un tradīcijas, dzīvošana kopmītnēs kā pludmalē un grūtības, kurām nekad iepriekš īsti nevar sagatavoties, vienlaikus ar neatkārtojamām emocijām, pacilājošiem mirkļiem, cilvēkiem un pieredzi, kas citādi nebūtu iespējama. Tas viss – Latvijas brīvprātīgā Olimpisko spēļu dienasgrāmatā no Phjončhanas.

Šodien

Tēma