Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Tuvplānā

Nepārvarama vara sportā © DIENA

Valdības izsludinātais ārkārtējais stāvoklis koronavīrusa dēļ nepamatoti bieži tiek pārtaisīts par automātisku un visaptverošu nepārvaramu varu. Vairākums cilvēku ir godīgi, bet negodprātīgie menedžeri šo situāciju noteikti izmanto savā labā. Daudz dzirdēts par apsviedīgiem biznesmeņiem, kuri nākamajā dienā pēc stāvokļa ieviešanas prasa pārcelt samaksas termiņu uzreiz par pusgadu vai pat pauž vēlmi pilnībā atbrīvoties no saistībām. Valdības ierobežojumi ir cēlonis nespējai pienācīgā apmērā turpināt ierasto nodarbi, tomēr jāvērtē vēl vairāki cēloņsakarības faktori. Mūs gaida juridisko principu un cilvēcisko vērtību sadursme, valsts likumu un sporta veidu iekšējās kārtības noteikumu kolīzijas.

Otrā iespēja. Latvijas sportistu cīņa par Tokijas olimpiskajām spēlēm © DIENA(1)

Pasaules sports tika apturēts brīdī, kad desmitiem tūkstošiem atlētu vajadzēja sākt izšķirošās cīņas par kvalificēšanos Tokijas olimpiskajām spēlēm. Līdz tam ceļazīmes bija paguvuši iegūt astoņi Latvijas sportisti – vieglatlētes Laura Igaune (vesera mešana), Līna Mūze (šķēpmešana) un Laura Ikauniece (septiņcīņa), pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs, Anastasija Kravčenoka un Tīna Laura Graudiņa, kā arī jātnieks Kristaps Neretnieks šķēršļu pārvarēšanā. Tāpat Latvijai garantētas divas ceļazīmes šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā, kur reālākie kandidāti uz to izmantošanu ir Toms Skujiņš un Krists Neilands. No šīm ceļazīmēm gandrīz visas tika izcīnītas pērn, bet Neretnieks kvalificējās šī gada pirmajās dienās. Pirms četriem gadiem Riodežaneiro Latviju pārstāvēja 33 atlēti, kas ir pēc neatkarības atjaunošanas mazākais dalībnieku skaits vasaras spēlēs, netika izcīnīta arī neviena medaļa, turklāt prognozes liecināja, ka uz Tokiju aizbrauks pat vēl mazāka delegācija. Tagad Latvijas atlēti ieguvuši papildu gadu treniņiem, lai Japānas galvaspilsētā netiktu uzstādīts mūsu valsts antirekords.

Sporta vēsture Dienā: Maijs © DIENA

Lai gan skrējēju un soļotāju šogad jau aprīlī gan galvaspilsētas ielās un parkos, gan citās Latvijas vietās šķita pat vairāk nekā citkārt, visam citam sportam šopavasar karantīnas krusts pāri. Kamēr par uzvaras izredzēm pār koronavīrusu un arī to, kāds pēc tam izskatīsies lielais un ne tik lielais sports, esam lielā neziņā, varam gremdēties nostalģiskās atmiņās, lasot Dienas ilggadīgā sporta nodaļas vadītāja Artura Vaidera pirmajā īstajā atjaunotās neatkarības pavasarī – 1992. gada 6. maija Dienā – rakstītajā: "Savulaik vasaras sporta sezona startēja tieši maija svētkos. Tā teikt, sakrāvuši sarkanos karogus un transparentus grēdās un – uz stadionu! Dažādi turnīri parkos, skvēros un stadionos, stafetes un kritēriji ielās. Viss kādreiz maijā. Daudz kas no to gadu spožuma grimis nebūtībā, arī daža interesanta tradīcija, kā stafetes skrējiens Rīgā. Grimis gan politisku, gan finansiālu iemeslu dēļ."

Paliec mājās un vingro attālināti © DIENA

Globāla pandēmija teju visās dzīves sfērās mūsu ikdienu mainījusi līdz nepazīšanai. Valdības 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija valstī ieviesa korekcijas arī sporta zāļu pieejamībā, un koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ patlaban sporta zāles ir slēgtas. Kā nodrošināt fiziskās aktivitātes mājas apstākļos bez ierastajiem treniņiem? Kad mājās nākas pavadīt lielāko daļu dienas un ledusskapis ir tikai dažu soļu attālumā, šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls.

Pirms 20 gadiem Sanktpēterburgā © DIENA

Gadsimta mijas hokeja paaudzes spēlētāji ir vienisprātis – tik saviļņojošu un emocionāli aizkustinošu uzvaru viņi izdzīvoja vienīgo reizi karjerā. 2000. gada pasaules čempionātā Latvija apspēlēja Krieviju ar 3:2. Vieniem tā bija gadsimta uzvara, savukārt otriem lielākais murgs kopš 1917. gada… Vismaz tā rakstīja kaimiņvalsts ietekmīgais laikraksts Sport-Express.

Ieilgusī starpsezona © DIENA

Aprīlis ir īstais laiks, lai apskatītu sezonalitātes jautājumu sportā, precīzāk – starpsezonu. Tieši šis mēnesis nereti ir kā robežšķirtne starp ziemu un vasaru. Dažos sporta veidos sacensības notiek gandrīz visu gadu, neiezīmējot skaidras sezonu robežas, bet lielā daļā tās ir pietiekami izteiktas. Starpsezonā treniņu procesa darbības un mērķi nereti ir atšķirīgi, tāpēc tos vērts apskatīt sīkāk, turklāt šogad šīs robežas būtiski ietekmēs cits faktors – Covid-19 slimību izraisošais vīruss un tā iespaidā apturētā sporta dzīve. Šoreiz apskatīsim dažādus risinājumus, kā karantīnas laikā gatavoties sacensībām vai turpināt treniņu procesu, nedaudz spekulējot arī aktuālā vīrusa kontekstā.

Zinātniska sportošana iekštelpās © DIENA

Profesionālais sports jau sen nav vienkāršas sacensības, kurās noskaidrojam labāko sportistu. Mūsdienās sports kļuvis par milzīgu, miljardiem vērtu biznesu, kurā katrs mēģina atrast iespējas, lai gūtu kaut visniecīgāko pārsvaru pār saviem konkurentiem. Viena no iespējām, kas var dot papildu pārsvaru, ir dati. Trīs klases biedri no Valmieras izveidojuši sporta datu analīzes sistēmu EchoSports, kas piemērota iekštelpu sporta veidu vajadzībām.

Slaviša. Pēcvārds © DIENA(2)

Lai kurš atrastos pie vadības stūres, Latvijas Futbola federācija (LFF) ar apskaužamu regularitāti nonāk kritikas krustugunīs par pieņemtajiem lēmumiem. Bieži tas bijis par tās lielākā lepnuma – nacionālās izlases – stūrmaņa pieņemšanu vai atlaišanu. Janvārī nelielā apstulbumā nonāca arī slovēnis Slaviša Stojanovičs.

Jocīgas diētas cilvēkiem un sportistiem © DIENA(1)

Lai arī kas tu būtu – sportists vai dīvāna eksperts, kurš sporta pasākumus ar aliņu rokās vēro no dīvāna, iespējams, būsi pamanījis – tur, kur ir sports, ir arī uzturs. Un tur, kur ir uzturs, Covid-19 ātrumā vairojas viedokļi – ēd tā, neēd šitā, sāc ēst šo, izslēdz to. Brīžiem ir tik apnicīgi, ka gribas vienkārši demonstratīvi apēst ar cukuru apbērtu baltmaizi, kurai virsū uzlikta trekna desa, Cielaviņas gabalu, divus hamburgerus un tam visam uzdzert šņabi. Sporta zinātnieki un uztura speciālisti ir vienisprātis – lai arī, gatavojoties sacensībām, ēdienkarte mēdz būt visnotaļ specifiska, kopumā jāēd sabalansēti, neizslēdzot no uztura nevienu pašu uzturvielu. Visas uzturvielas – ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki – ir vienlīdzīgas, un kāda nav vienlīdzīgāka par citām.