Reizēm šķiet, ka dažu cilvēku iekšējais bioloģiskais pulkstenis tikšķ lēnāk. Ne viņus dzīve īpaši saudzē, ne spilventiņus virs kukuržņiem klāj, bet mūža otrajā pusē acis joprojām spīd un enerģijas gandrīz tikpat cik jaunībā.
Zemfīras Markovas vārdu pamanu pie Kauguru Kultūras nama Jūrmalā izliktajā pasākumu afišā – cikla Seniori darbībā ietvaros pērn rudenī te bija skatāma Markovas kundzes akvareļu izstāde Ziedi un jūra – krāsu rotaļas. Darbi ir dzirkstoši, izjusti, pilni maiguma un dzīvības enerģijas.
Ziemassvētku noskaņās dodos ciemos pie kostīmu mākslinieces un modes dizaineres Skaidras Deksnes. Viņa savos godājamajos gados ir vienkārša, eleganta un enerģiska, ar gadiem ieguvusi katram cilvēkam tik nepieciešamo pašapziņu. Tajā ietilpst uzkrātās zināšanas un sava dzīves veikuma apzināšanās. Paveikts ir daudz: radīti kostīmi 31 mākslas filmai Rīgas kinostudijā, 10 gadu māksliniece bija pasniedzēja LMA Modes dizaina nodaļā, 12 gadu RTU Dizaina tehnoloģiju institūtā, ir izveidota jauna konstruktīvi plastiskā konstruēšanas metode, ar kuru 2017. gadā Skaidra uzvarēja Izglītības un zinātnes ministrijas konkursā uz satura izstrādi profesionālajām vidusskolām apģērbu tehniskajā dizainā.
"Bērni ir laime, un ir liela laime būt vecmāmiņai," uzskata Jelgavas senioru kluba Pīlādzītis vadītāja Rasma Urtāne. Pirmoreiz ar viņu mēs tiekamies Rīgas aktīvo senioru alianses RASA rīkotajā starptautiskajā simpozijā Latvijas seniori Eiropas iedvesmai – tieši Rasmas dzimšanas dienā, kurā lielākā dāvana ir septītā mazbērna – mazmeitiņas – piedzimšana.
Saulainajā rudens rītā Vaivaros socioloģes Dagmāras Beitneres-Le Gallas viesmīlīgajā mājā norunāta tikšanās ar Amerikā dzīvojošo latviešu rakstnieci un literatūrzinātnieci Agati Nesauli. Starojoša un smaidīga viņa sasveicinās ar mums kā ar seniem paziņām, un acumirklī izkūst pirmais neveiklības ledus. Istabā ieplūstošā saules gaisma rotā rakstnieces perfekto sirmo matu sakārtojumu. Mēļas krāsas tērps izceļ Agates Nesaules auguma aprises. Pirkstā viņai sudraba gredzens ar dzintaru. Rakstniece pasmaida: "To man kāds draugs uzdāvināja 16. dzimšanas dienā. Mamma teica, ka no puikas nedrīkst pieņemt tik dārgas dāvanas, lai atdodot atpakaļ, bet man gredzens patika, un es to ieliku šūplādē." Sudraba rokassprādzi viņai, šurp braucot, uzdāvinājusi draudzene, sakot, ka rota viņu sargāšot. Atliek tikai piebilst, ka rakstniece šā gada janvārī nosvinēja 80. dzimšanas dienu.
Tikšanās ar mākslinieci Helgu Ingeborgu Melnbārdi notiek sveču gaismā viņas vecmāmiņas mājā, dzerot kafiju ar kanēli no mākslinieces studiju laikā darinātajām porcelāna krūzītēm. Esam sagatavojušas "mājas darbus", par kuriem telefoniski vienojāmies. Es nopirku un iesāku lasīt viņas autobiogrāfiju Tornī kāpšana, bet māksliniece ir meklējusi jaunības dienu fotogrāfijas, no plauktiem izcēlusi grāmatas, kas ir "dzīves gājuma liecības".
Rolands Greiziņš ir stalts un omulīgs kungs. Lielai daļai sabiedrības viņš zināms kā Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ilggadējs direktors, taču 16. novembrī "būs gads apkārt, kopš esmu pelnītā atpūtā". Kāda ir atpūta cilvēkam, kurš ne mirkli nevar nosēdēt bez darba? Šis stāsts par to, ka arī senioram diena dzen dienu un darbi stāv rindā.
Lai arī šogad Latvijā ir garākā vasara visu meteoroloģisko novērojumu laikā, rudens jau zogas klāt. Par to laukos liecina tukšās stārķu ligzdas un satītie siena ruļļi pļavās. Trīs kilometrus no Zaubes pie milzu ozola mūs sagaida Krūčēnu māju saimniece Skaidrīte Švarte. Rokās viņai divi atbalsta spieķi, jo pirms Jāņiem zemniecei Rīgā "traumās" veikta ceļgala locītavas endoprotezēšana. Taču Skaidrīte atsakās no pasniegtās rokas, lai palīdzētu aizsoļot pārdesmit metru līdz mājām: "Es visu varu pati!" Šajos vārdos ir sīkstās lauku sievietes būtība.
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.