Izstādes galvenais objekts, degunradža cilnis, izvietots Rīgas Mazākās galerijas stikla skatlogā, ir veidots iedvesmojoties no Mihaila Bulgakova garstāsta Liktenīgās olas (1925), kurā profesors Persikovs, eksperimentē ar olām, atklājot sarkano staru, kas paātrina dzīvo organismu augšanu. Šīs olas arī redzamas uz lielā degunradža tēla, kas liekas, kuru katru brīdi izkāps no Rīgas Mazākās galerijas stikla skatloga.
Degunradzis mākslinieciski risināts kā monumentāls, gandrīz divus metrus augsts cilnis. Acis un nagi veidoti, formēti un krāsoti neparastā divpakāpju perspektīvā, tie panāk reizē reālu, reizē iedomātu tēlojumu. Figūras mistiski varenā aura atgādina Asīriešu skulptūras, kuras trešajā gadu tūkstotī pirms Kristus, novietotas pie ieejām pilsētās aizstāvēja to iedzīvotājus, kuri tām veica aizlūgumu. Tās simbolizēja zvaigznājus, konstelācijas un zodiakus; aizsargājošās dievības ietvēra sevī visu dzīvību. Asīriešu kultūrā tie bija aizsargi, karaļa aizbildņi, kas kā sargsuņi sēdēja pie ieejām pilsētās. Šī māņticība ir turpināta cauri gadsimtiem. Arī uz K. K. fon Stricka villas ieejas vārtiem ir redzami viena no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem, Augusta Franca Folca 1891. gada veidotie Hermeja un Dionīsa tēli.
Kurators Kristians Fukss.