Odrija Hepberna kļuvusi par Baltijas pērles seju
Paradoksāli — Holivudas zvaigzne Odrija Hepberna ir simtprocentīgs Eiropas bērns, un viņas dzīslās rit aristokrātiskas asinis. Dzīvojusi Nīderlandē, pārcietusi vācu okupāciju, vēlāk studējusi baletu. 1948.gadā Odrija Hepberna devās uz Londonu, kur apguva dramatisko mākslu, strādāja par modeli. Hepbernas unikalitāti novērtēja arī Eiropas filmu veidotāji, un viņas biogrāfijā ir dažas lomas mazpazīstamās filmās, taču ceļu uz Holivudu viņai pavēra franču rakstniece Kolete, kura gatavojās savas lugas Žiži iestudējumam Brodvejā — viņa bija atklājusi Hepbernu un uzskatīja, ka šī jauniņā Eiropas aktrise būs ideāla Žiži lomai.
Viss, kas sekoja Koletes atklājumam, jau ir vēsture — formāli par Hepbernas augstāko sasniegumu var uzskatīt Romas brīvdienas, trauslās, šarmantās vārdā nenosauktas valsts princeses lomu, kura Romā izsprukusi no galma rutīnas, lai baudītu "normāla cilvēka dzīvi" kāda itāļu žurnālista kompānijā (lomā Gregorijs Peks). Par Romas brīvdienām Hepberna saņēma savu vienīgo Oskaru, šai balvai viņa ir tikusi nominēta vēl trīs reizes: par filmām Sabrina (1954), Brokastis pie Tifanija (1961), arī Pagaidīsim līdz tumsai (1967).
Hepbernas kontā ir saspēle ar XX gadsimta izcilākajiem aktieriem ikonām, īpaša ir viņas partnerība ar Hamfriju Bogartu filmā Sabrina — vēl vienā Hepbernas romantiskajā komēdijā ar laimīgām beigām, vēl vienā stāstā par vienkāršas meičas augšupceļu, līdzīgā kā par kulta filmu dēvētajā Brokastis pie Tifanija, līdzīgā kā pārsteidzošajā Jocīgajā sejā — stāstā par grāmatveikala pārdevējas ceļu modes industrijā, kurā, ja gribat, atradīsiet pat filmas Sātans Pradas brunčos pirmsākumus.
Jaunas meitenes, modeles, dārznieka meitas, piedzīvojumu meklētājas, kas dzīvē izvelk savu lielo lozi, — lūk, tās ir Hepbernas lomas. Arī Mana skaistā lēdija — mūzikls, kurā Hepbernas Elīza Dūlitla kļūst par Pigmaliona — profesora — roku darbu, — ir viena no šīs "sērijas lomām".
Hepberna 60.gados kino ienesa to trauslo, eleganto sievišķību, kas bija raksturīga klasiskajām Holivudas aktrisēm, un tas notika laikā, kad kino jau plosījās seksapīls un jutekliska uzbāzība un ekrāns piedāvāja jau pavisam citu sievietes tipu (Merilina Monro, Brižita Bardo u.c.). Tomēr Hepbernas tēls un filmas — romantiskās, nevainīgās pasakas, viņas sievietes/meitenes, kuru seksapīlam piemīt rafinēta elegance, ne jutekliska eksplozija, — nodrošināja aktrisei stabilu vietu Holivudas industrijā vairāku gadu desmitu garumā. Hepberna pieder pie tām aktrisēm, kas nav turpinājusi karjeru par varītēm un par spīti, viņa ir atļāvusies ieturēt garas pauzes no 1968. līdz 1975.gadam, audzinājusi dēlus. Viņas pēdējā filma ir Stīvena Spīlbega Vienmēr 1989.gadā. Būtiska Hepbernas dzīves daļa, īpaši mūža otrajā pusē, bija saistīta ar humānajām misijām un labdarību, viņa bija arī UNISEF labas gribas sūtne. Aktrise nomira no vēža 62 gadu vecumā, viņas atdusas vieta ir Šveicē.
***
Odrijas Hepbernas retrospekcija
Romas brīvdienas
Mīla pēcpusdienā
Sabrina
Jocīgā seja
Brokastis pie Tifanija
Mana skaistā lēdija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.