Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka. Aktrise balvai tika izvirzīta par Violetas lomu Treisija Letsa lugā Osedžas zeme Valtera Sīļa režijā, kā arī spilgti nospēlētām otrā plāna lomām – Veco Zapu Ādama stāstā Indras Rogas režijā, Gunhildi Henrika Ibsena lugas Jūns Gabriels Borkmans iestudējumā, kas Fēliksa Daiča režijā tika spēlēts ar nosaukumu Nesaprašanās, Kņazieni Mjagkuju Ļeva Tolstoja Annā Karēņinā Mihaila Gruzdova režijā, kā arī Dzimtsarakstu nodaļas darbinieci Raimonda Paula un Liānas Langas Leo. Pēdējā bohēma Edmunda Freiberga režijā. Šīs lomas apliecina, ka Lolita Cauka ir aktrise ar plašu ampluā, ko spēj īstenot pie dažādu rokrakstu un paaudžu režisoriem.Latvijas Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka stāsta: "Gan Violeta, gan Margareta, gan Gunhilde ir pretrunīgi raksturi, kas vienlaikus atklāj sievietes spēku un vājumu nevis ekstrēmos brīžos (skatuves laikā), bet visas dzīves garumā. Lolitas Caukas varones, protams, īpaši Violeta ir mīlējusi gan vīru, gan bērnus spēcīgi, egoistiski, aizlaužot kaut ko būtisku viņu patībā un galarezultātā attopoties pie sasistas siles, kam mēs, skatītāji, kļūstam par lieciniekiem. Plašā emocionālā amplitūda ļauj aktrises tēlotās sievietes vienlaikus žēlot, saprast un... vēlēties nebūt viņu vietā. Neviena no šīm sievietēm neraisa vēlmi ar viņu identificēties, tomēr visās viņās ir kas ļoti tuvs un pazīstams, jo egoismu jūtās, spēku, ko prasa godīgums, un vientulību pazīstam mēs visi. Lomu veidošanā liela nozīme bijusi aktrises iekšējai inteliģencei, talantam, maksimālismam attiecībā pret savu darbu un teātri kā mākslu, kā arī režisoriem – Valteram Sīlim un Feliksam Deičam, kas abi, pārstāvēdami stipri atšķirīgas paaudzes, ar savu smalkjūtīgo uzmanību pret aktieriem pratuši pavērt un parādīt jaunas aktrises talanta šķautnes." Savukārt Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis par Lolitu Cauku saka: "Cienīta un mīlēta savā kolektīvā! Apzinīga un prasīga pret sevi. Apveltīta ar jauku humora sajūtu. Joprojām skaista sieviete.Un pāri visam - brīnišķīga aktrise! Tā ir mana mīļā partnere Lolita Cauka."
Harija Liepiņa balva šogad tiks pasniegta Dailes teātra aktierim Artūram Skrastiņam. Viņš ir režisoru un skatītāju ļoti mīlēts aktieris, par kuru bez pārspīlējuma var teikt, ka uz viņu lielā mērā tiek balstīts teātra repertuārs. Savulaik tieši šajā aktierī Dailes teātra leģendas Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls saskatīja sava talanta un darba turpinājumu.
Pēdējās sezonas Artūram Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā Mihaila Bulgakova drāmā Versaļas kods Rolanda Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels Knuta Hamsuna Ābels un Olga Mihaila Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā Marlēna Ineses Mičules režijā, bet pāri visam - pretrunīgais un neviennozīmīgais Saljēri tēls Pītera Šefera drāmā Amadejs Jana Villema van den Bosa režijā.
Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa par savu kolēģi saka: „Artūrs ir unikāls – vienīgais partneris, kurš ir neparedzams un ar kuru vienmēr gribas satikties uz skatuves. Partneris, kurš lomā partnerim dod tik daudz, ka ar viņu nemaz nevar slikti spēlēt... Harijs Liepiņš beidzot var būt lepns par savas balvas nonākšanu īstajās rokās!”
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu šogad saņems baletdejotājs, pedagogs - repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs. Baleta māksliniece, horeogrāfe un pedagoģe Gunta Bāliņa stāsta: "Kā dejotājs – aktieriski daudzpusīgs, tehniski perfekts, virtuozs. Kā skolotājs – prasīgs, stingrs un zinošs. Kā cilvēks – sirsnīgs, iejūtīgs un saprotošs." Savukārt Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis par savu skolotāju saka: "Spilgts tehnisks dejotājs. Vēlāk izcils pedagogs – repetitors, kurš tika novērtēts ne tikai pie mums, bet „dzelzs priekškara” gados jau veiksmīgi pierādīja sevi daudzās pasaules valstīs. Kopš 1989. gada ar izcilību strādā Vīnē."
Vladimirs Cukānovs ir dzimis 1929. gada 25. oktobrī Rjazaņas apgabalā Krievijā. Beidzis Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu (1947) un Ļeņingradas N.Rimska-Korsakova Valsts Konservatorijas Baletmeistara fakultāti (1970). Paralēli baletdejotāja darbam ilgus gadus bijis Latvijas Nacionālās operas baleta trupas pedagogs – repetitors, bijis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs, vadījis baleta semināru Kopenhāgenā, daudz strādājis kā viespedagogs dažādu valstu baleta skolās, strādājis Vīnes Valsts operas baletskolā un Vīnes Valsts operā. Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs Vladimirs Cukānovs ir spēlējis daudzas lomas.V. Cukānovs arī veidojis horeogrāfiju vairākiem iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā.
Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, kad to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2009. gadā balvu saņēma Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe, 2010. gadā - Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, bet 2011. gadā – Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska.
Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā, un to saņēmuši tādi aktieri kā Uldis Anže (2008), 2009. gadā - Ģirts Ķesteris, 2010. gadā - Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, bet 2011. gadā – Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmušas arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006), 2008. gadā – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, bet 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs.
Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.