Tieši tā šo nodarbi, kas vienlaikus ir bīstamākais sporta veids pasaulē, aizrautīgi iezīmē viens no Latvijas diviem aktīvajiem BASE lēcējiem Ingus Augstkalns. Viņš ir arī uzņēmējs, AERODIUM Technologies un CUBE grupas līdzdibinātājs, bet visa dzīve ārpus darba laika ir aizņemta ar galveno hobiju — lēkšanu un lidošanu wingsuit, ko dažkārt dēvē par lidvāveres tērpu.
Lai pirmo reizi lēktu no klints, Augstkalns papildus Olimpiskajā vingrošanas centrā apguva akrobātiskās iemaņas, kas būtiskas pirmajās trīs sekundēs ķermeņa vadīšanai un ļauj pareizā pozā sagaidīt gaisa plūsmu. Savukārt, lai tajā justos labi, bija daudz jālido Aerodium vēja tunelī, kas palīdz apgūt aerodinamiku. Treniņi izpletņlēkšanā ļauj noslīpēt horizontālo lidošanu brīvajā kritienā, izpletņa vadīšanu, kas svarīga lidojuma beigās, kad jāpiezemējas. Lai apjaustu treniņu apjomu, Ingus piebilst, ka sākt domāt par BASE ieteicams pēc vismaz 400 lēcieniem ar izpletni.
Tikpat būtiski ir strādāt ar sevi garīgi. "Kad nolēmu braukt un lēkt no Norvēģijas klintīm, man jau trīs mēnešus pirms tam tādas lietas galvā darījās. Tu saproti, cik tas ir bīstami, plus iztēle pieliek vēl kaut ko klāt, un sākas tādas domas, bet ar to visu jātiek galā," atceras Ingus. Tā kā iepriekš jāiegulda milzīgs darbs, cilvēku, kas ar to nodarbojas, visā pasaulē ir maz. Šis sporta veids, salīdzinot ar citiem, nav dārgākais, uzskata Augstkalns. Viņš nenožēlo neko no BASE lēkšanā ieguldītā, jo atšķirībā no tehniskajiem sporta veidiem, kur sportisti iegulda riepās vai motoros, viss laiks un nauda iztērēti sevī un ceļojumos. Turklāt ceļš līdz BASE ir tik ilgs, ka daudziem pietiek jau ar izpletņlēkšanu (šie kursi izmaksā aptuveni 1000 eiro), kas tāpat ļauj iegūt laimes izjūtu. "Lidojuma laikā tu kļūsti simtkārt vai tūkstoškārt spēcīgāks nekā ikdienā, jūties kā tāds filmu varonis ar superspējām," atzīst Ingus. Viņš uzskata, ka pie šādām superspējām var tikt ikviens, mērķtiecīgi trenējoties.
BASE statistika ir tikpat ekstrēma kā pats sporta veids. Piemēram, kādā Ūmeo universitātē (Zviedrija) veiktā pētījumā aprēķināts, ka kopējais mirstības risks, lecot no dažādiem objektiem, 2002.gadā bija viens nāves gadījums uz 60 dalībniekiem. Kādā citā pētījumā secināts, ka BASE lēkšanas laikā risks iet bojā ir 1 no 2300 lēcieniem, salīdzinājumam: lidojot ar deltaplānu, tas ir 1 no 116 000 lidojumu. Vienlaikus gan norādīts, ka daudz lielāks ir risks nomirt no kādas sirds vai asinsvadu slimības.
Pēc jautājuma par attiecībām ar nāvi Ingus nopūšas. "Protams, katrai lietai ir sava cena, un neviens negrib maksāt visaugstāko — dzīvību. Katrs BASE lēcējs kaut daļēji apzinās riskus un dara maksimālo, lai sabalansētu izaicinājumu ar spējām. Tāpat ikviens apzinās, ka tajā visā ir kāda nekontrolējamā daļa, kas nav atkarīga no mums, un mēs varam vienīgi cerēt, ka tā būs veiksmīga mums. Tikpat labi arī saprotam, ka ne visiem veiksme un situācija vienmēr pavēršas par labu. Taču ir teiciens, ka agri vai vēlu nomirst arī 100 procentu no tiem cilvēkiem, kas lieto tikai pudelēs iepakotu ūdeni," smejas Augstkalns.