Arī uz skatuves viņam ir tikai mazas biksītes. Kad Latvijas Nacionālajā teātrī Kirila Serebreņņikova režisētajā izrādē Voiceks uz skatuves kāpa kails Artuss Kaimiņš, pazīstama teātra kritiķe to izdomāja asociēt ar homoseksuālismu. Tikmēr jaunā režisora un aktiera Jurija Djakonova plikumi sevi atrādījuši jau vismaz trīs izrādēs, savukārt par Madaras Botmanes debiju kailai zina tikai tie, kas bija aizgājuši uz zirādi . Vai Latvijas sabiedrība ir gatava kailumam uz skatuves? Un kā izrādē saglabāt māksliniecisko jēgu un estētiku, ja pa skatuvi lēkā puiši plikiem debesu zvaniem?
to plikumu.
Madara Botmane: Es domāju, ka mani vecāki to nemaz nezina. Tā ir loma, izrāde, tas notiek tajā konkrētajā mirklī, un tie cilvēki, kuri izvēlas uz šo izrādi atnākt, uzzina arī to, ka es tajā izģērbjos. Nekā savādāk to nepopularizēju, arī draugi uzzina tikai tad, ja atnāk izrādi noskatīties.