Ikaunieku daudzi līdzjutēji jau paspējuši salīdzināt ar Latvijas futbola leģendu Māri Verpakovski: abi ir Liepājas futbola audzēkņi, ļoti ātri ielauzušies valsts izlasē, abi ir tendēti uz vārtu gūšanu. Sākums gan veiksmīgāks izvērsās Verpakovskim, kurš jau debijas mačā pret Grieķiju guva vārtus, bet arī Ikaunieks debijas spēlē pret Turciju nebija slikts. Jā, bija kļūdas aizsardzībā, taču tās atsvēra darbība uzbrukumā. Un, lai gan Ikaunieka kontā ir tikai divi mači izlasē, viņš jau paspējis kļūt par futbola līdzjutēju mīluli un sociālajos tīklos par viņu lasāmi gandrīz tikai cildinoši vārdi. Vienlaikus futbola speciālisti saprot, ka spēles laiks izlasē Ikauniekam varbūt iedots nedaudz avansā un, lai kļūtu par stabilu vērtību Latvijas futbolā, viņam būs jāpieliek ļoti lielas pūles.
Daudzi futbola eksperti uzskata, ka Jānim piemīt pasaules līmeņa talants. To noslīpējot, nākotnē mums varētu būt pašiem sava globāla superzvaigzne. Vienlaikus ir vairākas lietas, kas šo cerību piepildīšanos varētu aizkavēt vai pat sagraut. Jau iepriekš esam redzējuši ļoti talantīgus puišus, kuriem neizdevās sasniegt visu, ko varēja.
"Ja ar galvu viss būs kārtībā, Ikaunieks izaugs par labu spēlētāju. Diemžēl jāsaka, ka mums šajā ziņā ir arī slikti piemēri. Tas pats Artūrs Karašausks, par kuru visi domāja, ka būs liela zvaigzne, bet savas galvas dēļ viņš ir tur, kur ir. Un gadi iet. Visi trīs mūsu jaunie talanti Ikaunieks, Valērijs Šabala un Vladislavs Gutkovskis nav viegli puiši. Ne velti Māris Verpakovskis klubā un Marians Pahars izlasē Ikauniekam atsevišķos brīžos ir aizlieguši sniegt intervijas masu medijiem," stāsta ilggadējais Latvijas izlases aizsargs, bijušais U21 izlases treneris Mihails Zemļinskis.
Kopumā izlasē Jāni uzņēmuši labi, lai gan tāds spēlētājs kā vārtsargs Aleksandrs Koļinko pēc vecuma varētu būt viņa tēvs ― vienam ir 19, bet otram 39 gadi. Par to vairāki komandas biedri jau jokojuši, bet ar pašu veterānu Jānim iznācis pārmīt vien dažus vārdus. Tāpat nav noslēpums, ka Latvijas izlasē aptuveni puse spēlētāju ir krievvalodīgie un arī darba valoda ir krievu. Jānis krieviski visu saprot, taču izsakās ar grūtībām. Tāpēc ar visiem, arī krievvalodīgajiem komandas biedriem, viņš runā latviski, tāpat arī ar galveno treneri Paharu. Abu starpā esot vienošanās, ka Jānis runā latviski, bet treneris krieviski, un neesot nekādu problēmu. "Ar Jāni iepazinos pavisam nesen, izlases treniņnometnē Nīderlandē, lai gan pirms tam, protams, zināju par viņa sekmēm Virslīgā. Kā spēlētājs viņš man simpatizē ― ir diezgan tehnisks un, kas ļoti svarīgi, arī kreatīvs. Domāju, ka Jānim var būt spilgta nākotne, vajag tikai strādāt. Ceru, ka jau drīz mēs viņu redzēsim spēlējot labā ārzemju klubā, kur viņam būs iespēja augt un attīstīties," Ikaunieku vērtē izlases aizsargs Vitālijs Maksimenko. Tikai no viņa paša būs atkarīgs, vai par Jāni Ikaunieku jau pēc dažiem gadiem uzzinās visā Eiropā.
Visu rakstu par Jāni Ikaunieku lasiet žurnāla Sestdiena 12.decembra numurā!