Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Nereālais kļuvis reāls

Vēl mācoties Rīgas Doma skolā, Jānis Strazdiņš skolas bibliotēkā nejauši uzgāja slavenās zviedru vokālās a cappella grupas The Real Group skaņu ierakstu albumu Unreal. "Tas ir patiešām nereāli!" – toreiz, ap 1995. gadu, tik ļoti zēnu kora pusaudzi pārsteidzis piecu cilvēku balsu mūsdienīgais skanējums, kurā džezs un popmūzika satiekas ar Ziemeļeiropas koru skaņu. Jānis vienā rāvienā izlēma dzīvi veltīt tieši šādai dziedāšanai. Nu jau teju gadu viņš pats dzied savas sapņu grupas sastāvā.

Viss sākās pēkšņi – 2015. gada februāra vidū, kad The Real Group steidzami vajadzēja aizvietotāju saslimušajam basam. Jānim, kurš savulaik dziedāja starptautiski populārajā latviešu puišu vokālajā grupā Cosmos, piezvanījis The Real Group tenors Anderss Ēdenrots: "Mūsu bass ir slimnīcā, bet mums pēc desmit dienām jādodas grupas trīsdesmit gadu jubilejas turnejā uz ASV. Vai vari mums izlīdzēt?" Protams, ka jau neteiks, – Jānis piekritis avantūrai, kas nozīmēja deviņās dienās (!) apgūt vesela koncerta programmu dažādās valodās. Kad līdzšinējais bass Anderss Jalkēuss saprata, ka veselības dēļ atpakaļ vairs nenāks, sekoja piedāvājums palikt grupā pastāvīgi. Zibenīgi ielēcis Real Group jubilejas programmā, Jānis desmit mēnešos slavenās grupas sastāvā uzstājies ASV, Japānā, Dienvidkorejā, Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs. Decembra sākumā viņi viesojās arī Latvijā, Rēzeknes koncertzālē Gors.

Sākumā daudz nervozēji?

Pavasaris bija ļoti intensīvs – deviņās dienās jāiekaļ pilnīgi jauna programma, un uzreiz astoņi koncerti turnejā ASV. Galvā bija apdullums. Pirmajos koncertos daļu programmas dziedāju no notīm, ja vien nebija nepieciešama staigāšana, horeogrāfija. Jautāju, vai ir kas iebilstams pret nošu pulti? Viņi teica: "Protams, nē! Dziedi tā kaut vai visu! Galvenais, lai koncerti vispār var notikt, mums uz skatuves bijušas arī grūtnieces, kuras sēž krēslā." Uzreiz dabūju riktīgi pa pieri, jo bija jāuzstājas ļoti atbildīgā pasākumā: pēdējie divi turnejas koncerti bija Soltleiksitijā, Amerikas kordiriģentu forumā, programmā, ko dalījām ar britu The King’s Singers. Dziedu un skatos – publikā otrajā rindā sēž Andris Sējāns, ar kuru kādreiz kopā dziedāju Cosmos. Viņš tur bija aizbraucis kā izdevniecības Musica Baltica pārstāvis. Forumā no Latvijas piedalījās arī komponists Ēriks Ešenvalds. Sekoja daudzas uzstāšanās Skandināvijas valstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā. Bijām arī Japānā un uz vienu koncertu Dienvidkorejā. Tikpat daudz laika, cik bijām Seulā, pavadījām lidmašīnā. Aizlidojām, nodziedājām un jau agri nākamajā rītā devāmies atpakaļ. Tikai rudenī viss iegājās normālā darba tempā. Beidzot varam arī normāli mēģināt, jo pirms tam mēģinājumi notika koncertu gaitā.

Real Group bāze nav mainījusies?

Grupā joprojām dzied pieci cilvēki. Alts Katarīna Henrisone un tenors Anderss  Ēdenrots grupā dzied visus 30 tās pastāvēšanas gadus. Pirms astoņiem gadiem pievienojās zviedru soprāns Emma Nilsdotere, pirms pieciem gadiem – baritons Mortens Vinters no Dānijas. Bijušas arī īslaicīgas izmaiņas. Pirmais sastāvs turējās nemainīgs diezgan ilgi – 22 gadus.

Iedraudzējāties, kad The Real Group sadarbojās ar latviešu Cosmos?

Es viņiem sāku sekot jau skolas gados, kad uzgāju dažus viņu diskus. Tie patīkama pārsteiguma kārtā bija nonākuši Rīgas Doma skolas fonotēkā. Tieši Real Group paraugs mani iedvesmoja arī turpmāk dziedāt koros un vokālajās grupās. Zinu, ka viņi ir iedvesmojuši simtiem un tūkstošiem dziedātāju pievērsties tieši šim žanram. Laikā, kad es augu, Real Group bija šajā reģionā lielākie vārdi, ja neskaita lieliskos britu King’s Singers, Swingle Singers un Hilliard Ensemble.

Kas viņiem pašiem devis pirmo spērienu?

Amerikas grupas, kuras darbojās jau četrdesmitajos gados, un arī vokālās grupas Zviedrijā, kuras dziedāja kopā ar bigbendiem. Arī Latvijā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā parādījās interesantas apvienības: Assembly Singers un Vīru vokālais kvartets.

Jūti, ka The Real Group ir mainījusies? Kļuvusi rāmāka, iepriekš paredzamāka, varbūt noveco mūzikā?

Enerģijas ziņā viņi noteikti nav zaudējuši neko un arī kā cilvēki, personības ir ļoti atvērti un dalīties griboši. Teiciens "labāk nesatikt savus elkus" šajā gadījumā nedarbojas. Es esmu ļoti laimīgs, ka man bijusi iespēja ar viņiem satikties, un vēl jo vairāk par iespēju kopā muzicēt. Nekādas rozā brilles nebija jānomet.

Kā esi iejuties šajā kompānijā un intensīvajā ikdienas ritmā?

Režīms ir līdzīgs, kāds man bija Latvijas Radio korī. Mēģinājumi pirmdien, otrdien, ceturtdien un piektdien, un nedēļas nogalē parasti kāds koncerts. Ja izbraukumā, tad vairāki. Bet, ja nedēļas nogale ir brīva, braucu uz Rīgu. Nav tā, ka visu laiku mauc. Vasarā ir jau laikus ieplānots triju nedēļu atvaļinājums, ir arī citi īsi brīvi periodi – piemēram, pašlaik, jo pēdējos pirmssvētku koncertus nodziedājām 20. decembrī. Vismaz reizi mēnesī nedēļas nogalē atbraucu uz Rīgu. Cenšos turēt vienu kāju tur un otru šeit, Rīgā, kur dzīvo mana draudzene Laura Jēkabsone (dziedātāja un komponiste, vokālās a cappella grupas Latvian Voices dalībniece – I. L.). Bet būtu diezgan bezatbildīgi Latvijā iesaistīties kādos projektos. Pagaidām ir pagājuši desmit mēneši, mēģinu saprast, kā dzīve veidosies ilgtermiņā, jo labprāt turpinātu darboties Real Group.

Jūs ar Lauru pieļaujat iespēju vispār pārcelties uz dzīvi Zviedrijā?

Pagaidām nezinu, cik ilgi spēšu turpināt nemitīgo braukāšanu šurpu turpu, dzīvojot ar vienu kāju Latvijā, ar otru Zviedrijā. Tomēr es negribētu to vienu kāju no Latvijas atraut.

Arī viņa varētu iesaistīties Zviedrijas mūzikas dzīvē?

Viņa jau ir aranžējusi Real Group latviešu tautasdziesmu Tumša nakte, zaļa zāle. Kolēģi teica: tā kā tev tagad ir jādzied zviedriski, mēs gribam dziedāt arī latviski. Laura mums to ir nodrošinājusi. Jau esam to nodziedājuši Vācijā, Zviedrijā un arī koncertā Rēzeknē. Viņiem tas ir labs izaicinājums – mēģināt dziedāt latviski.

Cik valodās vispār dziedat?

Angliski, zviedriski, pa dziesmai latviešu un dāņu valodā. Nesen tenors Anderss Ēdenrots uzrakstīja skaņdarbu, kas balstās uz latīņu palindromu (tas lasāms no abām pusēm vienādi). Vienai dziesmai ir arī versija japāņu valodā. Daudzas ir vispār bez vārdiem.  

Visu sarunu ar Jāni Strazdiņu lasiet 8.-14.janvāra žurnālā SestDiena




Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata