Bandu kari miera ostā

Kad leģendārā zviedru rakstniece Astrida Lindgrēna pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū ķērās pie stāstu sērijas par lidojošo vīreli Karlsonu, galveno neliešu lomai tika izvēlēti Fille un Rulle – diezgan pastulbi sīki zaglēni. Tas uzskatāmi raksturoja situāciju Zviedrijā noziedzības ziņā. Proti, tā bija tik nemanāma (ja nu atskaita kādus sadzīves konfliktus), ka vienubrīd pavisam nopietnā līmenī sākās diskusijas, vai Zviedrijā vispār ir vajadzīga policija un cietumi.

Idille, kad, kā mēdza rakstīt avīzes un žurnāli, neviens zviedrs naktīs neslēdza ciet savas mājas vai dzīvokļa durvis, turpinājās līdz pat pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, pēc kā situācija pakāpeniski pasliktinājās un noziedzības līmenis pietuvojās aptuveni vidējam Rietumeiropā. Taču beidzamajos gados tas ļoti strauji pieaudzis, un pašlaik Zviedrija jau kļuvusi par Eiropas Salvadoru, kur asiņainas izrēķināšanās bandu starpā nav nekādi ārkārtas gadījumi, bet gan ikdiena.

Reuters atgādina par bēdīgo statistiku. Pērn Zviedrijā reģistrēti 363 nelikumīgi šaujamieroču izmantošanas gadījumi, kuros dzīvības zaudējuši 55 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti ievainoti. Un tas valstī, kurā ir tikai 10 miljoni iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Zviedrijas kaimiņvalstīs (Somijā, Norvēģijā un Dānijā), kopā ņemot, 2023. gadā apšaudēs dzīvību zaudējuši tikai seši cilvēki. Eiropas Savienībā Zviedrija pašlaik ir pārliecinoša līdere, salīdzinot noziegumu, kuros tiek izmantoti šaujamieroči, skaitu ar iedzīvotāju skaitu. Visā kontinentā vēl sliktāka situācija ir tikai Albānijā.

Tas pats attiecas uz incidentiem ar sprāgstvielu izmantošanu, kuru mērķis ir nogalināt vai vismaz iebiedēt konkurentus. Lietā tiek likts viss – sākot ar rokas granātām un no kalnračiem nozagtu dinamītu un beidzot ar modernajām plastikāta sprāgstvielām (īpašā cieņā ir jaudīgā C-4) un mājas apstākļos darinātiem spridzekļiem. Pērn notikuši vairāk nekā 150 sprādzieni, kas prasījuši viena cilvēka dzīvību un nodarījuši lielus postījumus.