Eiropas Komisija (EK) novembra sākumā nāca klajā ar priekšlikumu sākt sarunas par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES), tiklīdz tā būs izpildījusi atlikušos priekšnoteikumus. Provizoriski sarunas varētu tikt sāktas nākamā gada martā. Tāds pats priekšlikums izteikts arī attiecībā uz Moldovu un Bosniju un Hercegovinu.
Tomēr galīgā lēmuma pieņemšana atrodas ES dalībvalstu ziņā, bet tajās patlaban vērojami dažādi viedokļi par iespējamo paplašināšanos.
IESTĀŠANĀS ALGORITMS
Vispirms jāatgādina par principiem jeb algoritmu, pēc kāda risinās jaunu ES dalībvalstu uzņemšanas process. Iesniegt pieteikumu kļūšanai par ES dalībvalsti var tikai valsts, kas atrodas Eiropas kontinentā un gan ievēro, gan ir apņēmusies sekmēt Līgumā par Eiropas Savienību (LES) deklarētās vērtības: demokrātiju, funkcionējošu tirgus ekonomiku, tiesiskumu, cilvēktiesības un cilvēka cieņu, vienlīdzību u. c. jeb tā dēvētos Kopenhāgenas kritērijus (tie izstrādāti ES valstu līderu tikšanās laikā Kopenhāgenā 1993. gadā, bet apstiprināti divus gadus vēlāk Madridē). Tāpat pieteikuma iesniedzējai jāpārņem viss ES pastāvošais tiesiskais regulējums, kā arī jāapņemas pievienoties eirozonai – ieviest Eiropas vienoto valūtu eiro.
Pretendentu pieteikumus dalībai ES izskata Eiropadome jeb vienkārši Padome (runājot ES terminoloģijā), kuru veido visu 27 dalībvalstu līderi (prezidenti vai premjerministri), kā arī EK priekšsēdētājs un pašas Eiropadomes priekšsēdētājs (šobrīd tie attiecīgi ir Urzula fon der Leiena un Šarls Mišels).
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!