Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja karu pret terorismu. Svarīga loma šajā karā tika iedalīta amerikāņu militārajai bāzei Gvantanamo līcī Kubā. Tur izveidoja cietumu, kurā ieslodzīja terorismā aizdomās turamos. Drīz vien tas kļuva par sinonīmu ASV cilvēktiesību pārkāpumiem, jo daudziem ieslodzītajiem neizvirzīja apsūdzības un cietumā savulaik izmantotās brutālās pratināšanas metodes vēlāk atzina par spīdzināšanu.
Buša pēctecis prezidenta amatā Baraks Obama, kad pirms desmit gadiem nāca pie varas, solīja slēgt cietumu, taču Kongresa spēcīgās pretestības dēļ astoņos valdīšanas gados viņam tas tā arī neizdevās. Savukārt pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj, ka Gvantanamo cietums ir jāsaglabā, un patlaban izskanējusi informācija, ka bēdīgi slaveno ieslodzījuma vietu neplāno slēgt vēl daudzus gadus. Tas nozīmē, ka liela daļa no atlikušajiem cietuma iemītniekiem tur pavadīs savas vecumdienas un arī nomirs. Bet tādā gadījumā amerikāņiem būs jānodrošina attiecīga šo cilvēku aprūpe, kas nebūs vienkārši, ņemot vērā, ka Gvantanamo ieslodzītos nedrīkst pārvest uz ASV teritoriju arī tad, ja viņus piemeklē nopietnas veselības problēmas.
Uzņēma arī Latvijā
Gvantanamo līča krastā atrodas amerikāņu visvecākā ārvalstīs izvietotā jūras spēku bāze, ko ASV nomā no Kubas kopš 1903. gada. 120 kvadrātkilometru lielā teritorija palika amerikāņu kontrolē arī pēc 1959. gada, kad Kubā revolūcijas rezultātā pie varas nāca komunisti. Kubas valdība kopš tā laika regulāri ir pieprasījusi ASV aizvākt savu karaspēku no "brīvības salas", bet Vašingtona norāda, ka nomas līgumu var izbeigt tikai uz abpusējas piekrišanas pamata. Ik gadu ASV pārskaita Kubai nomas maksu 4000 dolāru (3579 eiro) apmērā.
2002. gada janvārī Gvantanamo karabāzē atklāja cietumu, kurā turēt Afganistānā un citviet notvertus iespējamos teroristus. Kopš pirmo ieslodzīto ierašanās Gvantanamo cietuma kamerās ir pabijušas aptuveni 780 personu. Visvairāk – sešsimt astoņdesmit četri – ieslodzīto vienlaikus cietumā atradās 2003. gada jūnijā. Pēc tam viņu skaits ievērojami samazinājās. Republikāņu prezidenta Buša valdīšanas laikā no cietuma atbrīvoja 540 personu, kas tika pārvietotas uz dažādām valstīm visā pasaulē.
Buša pēctecis no Demokrātu partijas Obama, 2009. gadā nākot pie varas, apņēmās slēgt cietumu. Viņa plāni neīstenojās, jo tika uzskatīts, ka daļa no Gvantanamo ieslodzītajiem var apdraudēt ASV nacionālo drošību, tāpēc viņus nedrīkst atbrīvot, un republikāņu kontrolētais Kongress 2010. gadā aizliedza cietumnieku pārvešanu uz ASV un citām valstīm. Liegumu pārvest ieslodzītos uz citām valstīm ASV likumdevēji atcēla 2013. gadā. Obamas prezidentūras laikā no Gvantanamo izlaida 197 ieslodzītos. Vienu no viņiem – Uzbekistānas pilsoni Kamalludinu Kasimbekovu – 2010. gada jūlijā uzņēma Latvija, liecina izdevuma The New York Times apkopotā informācija. Ziņu aģentūra LETA savulaik vēstīja, ka sākotnēji ASV lūgušas Latviju uzņemt trīs bijušos Gvantanamo ieslodzītos, tomēr divus no tiem mūsu varasiestādes atteikušās pieņemt, jo nav bijušas pārliecinātas, ka viņi neapdraudēs Latvijas drošību. Arī Igaunija 2015. gadā uzņēma vienu bijušo Gvantanamo cietumnieku. Ka Lietuva būtu uzņēmusi kādu no atbrīvotajiem Gvantanamo ieslodzītajiem, ziņu nav.
Bēdīgu slavu Gvantanamo cietums ieguva pēc tam, kad atklātībā nonāca fakti, ka pret tur ieslodzītajiem, lai iegūtu informāciju par starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena atrašanās vietu, ir izmantotas īpaši nežēlīgas nopratināšanas metodes. Obama likvidēja Buša prezidentūras laikā īstenoto Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno spīdzināšanas programmu. Savukārt pašreizējais ASV vadītājs Tramps ieņem stingrāku nostāju un norāda, ka "pret uguni ir jācīnās ar uguni". Viņš nav izslēdzis iespēju atkal atļaut izmantot pret terorismā aizdomās turamajiem slīcināšanas imitāciju, ko uzskata par īpaši cietsirdīgu spīdzināšanas paņēmienu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Neslāvs
Eiropas atbrivoshana
Skumji