Krīze Dienvidkorejā sākās pērn 3. decembrī, kad Valsts prezidents Juns Sukjols, atsaucoties uz Ziemeļkorejas radītajiem draudiem un apsūdzot politisko opozīciju simpatizēšanā autoritārajai kaimiņvalstij, izsludināja karastāvokli. Jau sešas stundas vēlāk viņš gan bija spiests to atsaukt, jo Nacionālās asamblejas jeb valsts parlamenta deputāti izmantoja savas tiesības atcelt šo prezidenta lēmumu.
DIENVIDKOREJAS SPECIFIKA
Lai saprastu kopējo iekšpolitisko situāciju Dienvidkorejā, jāatceras, ka šai valstij piemīt uzreiz vairākas specifiskas īpatnības. Viena no tām ir militāro diktatūru periods pagājušā gadsimta otrajā pusē, kas apvienots ar nebeidzamām pārmaiņām valsts pamatlikumā. Laikā no 1948. gada (valsts izveides brīža) līdz 1988. gadam Dienvidkoreja paspēja piedzīvot piecas republikas, kas nozīmē arī piecus dažādus pamatlikumus. Tādēļ pašreizējā politiskajā ziņā samērā stabilā un demokrātiskā valsts, kāda tā ir kopš 1988. gada, tiek dēvēta par Sesto republiku. Armijas un militārpersonu nozīmīgo lomu valsts dzīvē šajā laikā, protams, noteica Korejas karš un konfrontācija ar Ziemeļkoreju (būtībā – Korejas pussalas nozīme aukstajā karā). Tas gan nemaina faktu, ka valstī četru gadu desmitu garumā pie varas atradās galvenokārt autoritāri militārie režīmi, bet demokrātija, varētu teikt, bija ierobežotā apmērā. Tas nozīmēja, ka pret citādi domājošajiem tika izvērstas tajā skaitā arī radikālas represijas – atsevišķos gadījumos līdz pat nāvessodiem. Karastāvoklis šajā laika posmā tika izsludināts gana bieži, taču izmantots vienmēr kādas huntas interesēs. Pēdējo reizi tas notika (ja neskaita šā gada 3. decembra notikumus) pirms 40 gadiem – 1984. gadā.
Cita specifiska un ļoti būtiska, tikai Dienvidkorejai raksturīga iezīme ir čeboli – lielas daudznozaru kompānijas, pār kurām faktiskā kontrole atrodas neliela skaita bagātu ģimeņu rokās. Čeboli ir tādi uzņēmumi kā Samsung, Hyundai, SK Group, LG Group, Lotte un vēl virkne citu, kuri savulaik kaldināja Dienvidkorejas ekonomisko uzplaukumu (izveides brīdī tā bija izteikti agrāra un nabadzīga valsts). Sestās republikas laikā tie tika pakāpeniski sadalīti atsevišķos uzņēmumos, lai nepieļautu nesamērīgu neliela skaita kompāniju ietekmi uz ekonomiku un politiku. Tiesa, vairākums ekspertu ir pārliecināti, ka čebolu sadalīšana un bagāto ģimeņu, kurām pateicoties šie uzņēmumi tapuši, daļu ievērojama samazināšana tajos pamatā izrādījusies tikai formāla. Realitātē neliels loks cilvēku aizvien kontrolē visus reiz vienotos uzņēmumus, lai arī oficiāli viņiem pieder tikai pavisam neliela to daļa. (Piemēram,
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!