Iepriekšējās nedēļas nogalē Sanktpēterburgā, Krievijā notika otrais samits Krievija–Āfrika, kurā piedalījās 49 no kopumā 54 Āfrikas valstu oficiālajām delegācijām. Šis samits piesaistīja lielu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, izpelnoties pretrunīgus vērtējumus.
Liberālas ievirzes mediji galvenokārt uzsvaru lika uz faktu, ka to delegāciju skaits, kuru priekšgalā atradās tieši Āfrikas valstu vadītāji, bija ievērojami mazāks (17) nekā pirmā šāda samita laikā (43), kas notika 2019. gadā, un pieturējās pie viedokļa, ka tas liecina par Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina ietekmes samazināšanos šajā kontinentā. Pragmatiski un vairāk uz reālpolitisku pieeju tendēti plašsaziņas līdzekļi un eksperti tikmēr norādīja, ka samita prioritāte bija galvenokārt ekonomiskās un cita veida sadarbības paplašināšana un ka konkrētu vienošanos noslēgšanai (bet tādas Sanktpēterburgā tika parakstītas kuplā skaitā) valstu vadītāju klātbūtne nepavisam nav nepieciešama.
Raugoties no šāda skatpunkta, Sanktpēterburgā notikušo samitu var uzskatīt par Krievijai veiksmīgu. It īpaši salīdzinot ar 2022. gada decembrī notikušo samitu ASV–Āfrika, kas tika rīkots pēc ASV prezidenta Džo Baidena iniciatīvas ar mērķi panākt Āfrikas valstu atbalstu ASV īstenotajai starptautiskajai politikai. Tas noslēdzās būtībā bez jebkādiem vērā ņemamiem politiskiem vai ekonomiskiem rezultātiem, atzīst, piemēram, amerikāņu izdevums The National Interest.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4.-10. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!