Jau tagad klimata pārmaiņas lielākā vai mazākā mērā skar pilnīgi visus pasaules reģionus, taču pavisam tuvā nākotnē tās daudzviet var kļūt par būtisku faktoru ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai nestabilitātei, kas savukārt var izraisīt vai pastiprināt vardarbīgus konfliktus, humanitārās krīzes, masveida migrāciju un apdraudēt demokrātiju, brīdina pētnieki un dažādu valstu valdība. Īsāk sakot, klimata pārmaiņas radīs nopietnus izaicinājumus globālajam mieram un drošībai.
Draudu reizinātājs
Ekonomikas un miera institūts Austrālijā, kas kopš 2007. gada publicē Globālo miera indeksu, šogad pirmo reizi īpaši izceļ klimata pārmaiņas kā būtisku draudu mieram un stabilitātei pasaulē. Institūta jaunākajā, jūnijā publicētajā ziņojumā teikts, ka pašlaik 971 miljons cilvēku dzīvo vietās, kurās ir augsts vai ļoti augsts risks piedzīvot tādas klimata pārmaiņu ierosinātas dabas kataklizmas kā viesuļvētras, plūdi, plaši mežu ugunsgrēki un pārtuksnešošanās. 78% no viņiem mīt Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Subsahāras Āfrikā.
2019. gada Globālajā miera indeksā, kas sarindo 163 valstis, izvērtējot to iekšējo drošību, militarizāciju un ārējā apdraudējuma pakāpi, uzsvērts, ka klimata pārmaiņas var samazināt pieeju resursiem un ietekmēt iedzīvotāju skaita dinamiku, bet tas var atstāt iespaidu uz sociālekonomisko un politisko stabilitāti. Savukārt Minhenes Drošības konferences rīkotāji norāda, ka tur, kur jau pašlaik drošības situācija ir nestabila, klimata pārmaiņas darbosies kā "draudu reizinātājs'". Jo īpaši to izjutīšot valstis un reģioni, kuriem trūkst resursu, lai stātos pretī klimata pārmaiņām.
Ekonomikas un miera institūta dibinātājs un vadītājs Stīvens Kilelea raidorganizācijai ABC nosauca vairākas valstis, kurās klimata pārmaiņas ir izraisījušais vai saasinājušas vardarbību. Viena no tām ir Āfrikas pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts Nigērija, kur pārtuksnešošanās ir izraisījusi bruņotas cīņas starp lielo rančo īpašniekiem un mazāk turīgajiem zemniekiem par pieeju ūdenim uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Konfliktā, kas ilgst jau vairāk nekā 15 gadu, bojāgājušo skaits pārsniedz 60 tūkstošus. Tas ir gandrīz četras reizes vairāk, nekā ir nogalinājis Nigērijas bēdīgi slavenais teroristu grupējums Boko Haram. Savukārt Karību jūras valstī Haiti drošības situācija pēdējos gados ir pasliktinājusies pēc vairākām ārkārtīgi postošām viesuļvētrām un zemestrīcēm.
Respektablajā zinātnes izdevumā Nature nesen tika publicēts Stenforda Universitātes ASV vadošo klimata pētnieku, politologu, vēsturnieku, ekonomistu un citu jomu ekspertu kopīgais pētījums, kurā tā autori secina, ka klimata pārmaiņām pēdējās desmitgadēs ir bijusi samērā neliela nozīme pilsoņkaru un citu militāru konfliktu izraisīšanā, bet nākotnē tā ievērojami pieaugs. Pētījumā teikts, ka gadījumā, ja piepildīsies pesimistiskākās prognozes un līdz šī gadsimta beigām vidējā globālā gaisa temperatūra palielināsies par četriem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas, tad klimata pārmaiņas izraisīs katru ceturto militāro konfliktu.
Klimata pārmaiņas nopietni apdraud arī centienus nodibināt mieru jau konfliktu skartajās vietās, paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera izpētes institūts (SIPRI). Tas norāda, ka 2018. gadā astoņas no desmit lielākajām starptautiskajām miera uzturēšanas misijām norisinājās valstīs, kas atrodas klimata pārmaiņām visvairāk pakļautajos reģionos. SIPRI izceļ Somāliju, Kongo Demokrātisko Republiku, Dienvidsudānu un Afganistānu kā vietas, kuras īpaši apdraud klimata pārmaiņas. "Klimata pārmaiņas tieši ietekmē notiekošo konfliktu dinamiku un palielina jaunu vardarbīgu konfliktu izcelšanos," apgalvo SIPRI. "Turklāt klimata pārmaiņas rada izaicinājumus pārvaldības palīdzībai un multilaterālajiem centieniem nodibināt mieru."
Bads un bēgļi
Bruņotie konflikti un klimata pārmaiņas sekmē bada izplatību pasaulē. SIPRI ir aplēsis, ka vairāk nekā 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš badu un 60% no viņiem dzīvo bruņotu konfliktu skartās valstīs. Institūta nesen publicētā ziņojumā teikts, ka politiskā nestabilitāte un ar konfliktiem saistītā cilvēku pārvietošana izraisa pārtikas krīzes. Kara apstākļos dzīvojošajiem bieži vien pārtika nav pieejama, jo ierobežoto piegāžu dēļ tās cena ir tik augsta, ka cilvēki to gluži vienkārši nevar atļauties. Savukārt klimata pārmaiņas vēl vairāk pasliktina viņu iespējas iegūt ēdamo, jo bieži ražu un mājlopus iznīcina ekstremāls sausums, plūdi vai vētras.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11.jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Enģeļa viesis
kekso
oskars